Skatīt komentārus

Pirmā lekcija šajā sezonā aizvadīta. Sajūtas, strādājot Zikurātā sev pierastā manierē, iepazītas un visumā tās ir foršas. Sākotnēji bija bažas, vai cilvēki nāks uz lekcijām, kuru nosaukumā pirmais vārds ir “mitoloģija” un kuru kursa tālakajā aprakstā formulēju kā psiholoģiju, bet nerunāju par to psiholoģiskos terminos.

Tomēr cilvēki atnāca un trīs stundas palidoja nemanot. Daži bija tādi, kas iepazīti jau Mansrada jumtistabiņās, tomēr vairākums – pirmoreiz manās psihodramatiskajās lekcijās. Bišķi gadījās ķibele – atbraucu tikai piecas minūtes pirms sešiem, sastrēgums negaidītā vietā, parasti man tīk būt pusstundu iepriekš un vērot, kā sanāk ļaudis. Sajust, ar ko viņi atnāk, ko vajadzētu neaizmirst viņiem iedot. Šoreiz tā sarežģītāk – s korobļa na bal

 63855b67-fa24-417f-bc3c-3f365f6b367a

Bet par lekcijas saturu runājot – grieķu mitoloģijas htonisko (matriarhālo) periodu izrunājām gana forši, lai gan – lai izjustu Hēsioda tekstu, kuru necitēju un pat nebiju paņēmis līdz, bet uz kuru atsaucos un caur kura sajūtu runāju, būtu bijis vajadzīgs trīsreiz tik laika. Tomēr, ja par mitoloģiju kā psiholoģiju, tad galvenos orientācijas punktus ieskicējām. Kaut kad uztaisīšu grieķu mītu ģenealoģiju kā Hēsioda “Teogonijas” ilustrāciju. Man šķiet, to varētu izdarīt, iesaistot personāžu vārdu vienmēr zīmīgo etimoloģiju, par kuru grāmatas zemsvītras piezīmēs stāsta Ābrams Feldhūns, lieliskā Augusta Ģiezena tulkojuma redaktors un interpretators. Divi dižie. Un trešais – Ilmārs Blumbergs, Teogonijas “greznā” izdevuma ilustrāciju autors. Man gribas uztaisīt tādu bildi, kurā apvienotas vairākas vērtības – ģeneoloģija – mitoloģija – psiholoģija – etimoloģija – poētika – māksla.

Man pašam vissvarīgākais bija uzsvērt, ka seno grieķu kosmogonija, tāpat kā Vecās Derības Genesis grāmata nav par pasaules vai zemeslodes rašanos vai radīšanu, kā tas bieži tiek uzskatīts un kaut kad senāk pat mēģināts pieņemt par zinātnisku faktu. Kosmogonijas runā par apziņas un, iespējams, arī valodas rašanos – abas ir savstarpēji saistītas, arī etimoloģija par to liecina. Bet ja tā, tad visinteresantākais ir jautājums, kuru lekcijā uzdeva arī klausītāji – kas bija pirms Haosa, no kura kā “atvērtās rīkles” izlidoja mitoloģiskās ģeneoloģijas pirmelementi?

Pašsaprotams, ka dzīvība eksistēja arī pirms apziņas rašanās. Tāpat arī skaidrs, ka jau pirms Haosa ir radusies dzimumvairošanās un divi dzimumi. Tāpat ar apziņu nav saistāmas arī dzīvās dabas, tajā skaitā cilvēka senču kolektīvās dzīves organizācijas, arī ģimenes, pirmformas. Par to esmu runājis un domājis arī agrāk un ne jau es vienīgais – http://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/es-tos-pertikus-esmu-izdomajis/ . Lekcijā šīs lietas arī skulpturējām, dabūjot svarīgas ziņas “no iekšas”, kā dalībnieki – aktieri jutušies struktūrās, kurās iesaistījušies. Bet pats galvenais, vērojot pērtiķu vai bišu uzvedību, ir acīmredzami, ka divu dzimumu un to atšķirību saknes stiepjas miljongadīgā vēsturē. Šajā sakarā – šokējoši, ka mūsdienās eksistē un sevi par zinātniekiem sauc cilvēki un veselas skolas, kas mēģina mums iestāstīt, ka cilvēka dzimums nav iedzimts, bet saistīts tikai un vienīgi ar audzināšanu. Apsolīju lekcijas dalībniekiem filmiņu, kura krāšni un uzskatāmi rāda, cik tumši ļaudis arī mūsdienās var būt tā saucamie zinātnieki un kā šī tumsa tiek plaši atzīta, popularizēta un pat uzskatīta par “uz pierādījumiem balstītu” zinātni . Te tā ir – https://www.youtube.com/watch?v=7yJkGhIoE-A

Iesākto turpināsim 26. oktobrī, kad runāsim par titānisko periodu grieķu mitoloģijā un cilvēku psihē, par tēva un dēla attiecībām. Bet līdz tam būs īpašs notikums 17. oktobrī, kad kopā ar profesoru Tumanu izgaismosim Varoņa un varonības problemātiku, bez kuras nav iespējama vīrišķības izpratne un tās perspektīvas iezīmēšana. Visi laipni aicināti!

Komentāri

1 Zum

Kaut kā, vēl pietrūkst. Kur ir sākums, kad uz Zemes bija trīs dažādu dzimumu būtnes? Vai līdz tai lapai vēl neesi ticis?

Publicēts: 14.10.2017
Komentāru skaits: 1