Drīz ar Frīdriha Šillera „Marijas Stjuartes” pirmizrādi Dailes teātrī
noslēgsies mans ceļojums pa Anglijas un Skotijas karaliskajiem
dzimtaskokiem, kuros ieauguši arī zari no Francijas un citu valdnieku
ģenealoģijām. Šis process notika paralēli dzimtaskoka zīmēšanai - ļoti laika un
darbietilpīgai izklaidei, kas dažbrīd atgādināja mandalas veidošanu.
Kaut kādus savus, bet tajā pat laikā vīrišķajās Debesīs vērstus
meklējumus. Šajās dienas tiks nobeigts pēdējais dzimtaskoka variants,
lai izrādes vajadzībām nodrukātu to 2 X 3 metru lielumā. Līdz ar to
jānobeidz arī meklējumi karaliskajā dzimtaskokā. Un jāapkopo tā, lai
būtu izmantojami tiem teātra apmeklētājiem, kas grib redzēt ne tikai to,
kas uz skatuves. Tiem, kas grib rakt dziļāk, kas grib saprast, kā šis
dziļums uz skatuves nonāk.
