Viņa teica, ka nevarot dabūt „Pie tēva”, bet es teicu, ka „Unai” to esmu aizsūtījis. Bet viņa vienalga nevarot atrast, jo tādas lietas mēdzot pazust. Bet es liku manīt, ka tā varētu nebūt mana problēma un tad viņa teica, ka esot pusotru stundu sēdējusi „Valterā un Rapā” un lasījusi to, kas dabūjams tāpat.
Kaut kas sācis notikt Vecpiebalgas muzeju atbalstīšanas sakarā. Iezīmējušās aprises atbalsta pasākumam jūnija sākumā, kurā varētu notikt arī kāda mana izrāde un ieeja tajā būtu par ziedojumiem muzeju labā. Bet idejas turpina mutuļot un šis gan jau nav viss, kas būs.
Iniciatīvu uzņēmušies Aija un Kaspars – re, kur divas vēstules, kas par to stāsta. Bet te arī iespēja katram gribētājam pielikt lietai klāt savu galvu un plecu.
Vairākas dienas domāju, vai man vajag kaut kā reaģēt uz to, kas iznācis no manas piedalīšanās Dainas Jāņkalnes raidījumā „Abi labi” pagājušā ceturtdienā. No vienas puses – vajadzētu, pats esmu ieviesis šādu tradīciju. No otras – ķēpīgi, šajā gadījumā nepietiek ar savu cilvēcīgo reakciju paušanu…
Biju jau sācis par to nedomāt, bet vakar pirms basketbola spēles kāds mans komandas biedrs teica – „bet viņa tak tevi nelaida pie vārda!”
3. aprīlī Valmieras muzejā notika Sandras Konstantes izstādes "Atkāpšanās māksla" atklāšana. Tā būs vaļā līdz 5. maijam. Tagad, kad izstāde gatava, Sandra nopietni ķersies pie "Bendes meitiņa un viņas tēvs" jaunā dizaina grāmatas 3. izdevumam. Kas zin kādi viņas motīvi iezīmēsies grāmatā? Vai kaut kas no tā, ko redzam šeit, varbūt kas gluži jauns?
Vecpiebalgā apdraudētas trīs rakstnieku memoriālās mājas. Pagasta padomes priekšsēdētājs devās pie Edgara Zalāna, kurš tobrīd bija kultūras ministra pienākumu izpildītājs un saņēma atbildi – klapē visus muzejus ciet!
Joprojām neesmu spējis tikt pie LETAs videointervijas pēdējām pāris minūtēm, notiek droši vien kāda kibernētiska diversija, viens ļaunais ar skrūvgriezi sēž kādā serverpagrabā un nekad neizmirst nogriezt man pašu svarīgāko infu. Ļauni ieņirdz par to un uzdzer aliņu.
Un tādēļ man vēl nav galīgas versijas par to, kas bija šī sarkanā lupata, kas tā satracināja, teiksim tā – emocionāli nepietiekami izglītoto tautas daļu. To, kas nedalās par jūtām, neargumentē, bet izpauž savas reakcijas ar lamām vai bruģakmeni logā. Štrunts par lamām, svarīgi, ka kaut kas tika aizskarts.
Jaunākā LETAs videointervija, kurā ar Artu Ludboržu sarunājamies par vēstījumiem, kurus es uztveru, vērojot dažus politiķus, ir kaut kā iestrēgusi – vairākas reizes mēģināju to noskatīties, bet tā vienmēr apstājas kaut kur dažas minūtes no sākuma. Varbūt jums veiksies labāk - http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/153107 vai arī http://tv.delfi.lv/video/I3YI3Dj9/
Šeit atradusies vēl kāda mājas lapa ar ieintriģējošu nosaukumu. Turklāt tā izvietojusi sevī dažas ļoti jaukas bildes par šeit jau atspoguļotu Grāmatu Dāvināšanas notikumu - http://www.intelligent.lv/lv/Pie-teva/15390_24090.html
