"Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla. Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos — Kristus. Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!” (1.Kol.3:10-15)

Par šiem svētkiem ir vēl kāda vēstures lappuse,par kuru gan tiek noklusēts (kā vispār par daudz ko,saistītu ar kādas konkrētas tautas izcelsmes un gaitu patieso vēsturi).
Ir tāda dāma ESFIRA, kura iepatikās Persijas caram Artakserksam (pēc sievas Astinas nepaklausības),- ebreja Mardoheja onkuļa meita,kuru viņš audzināja kā svējo. Apmācīta visās sievišķajās viltībās,kā arī maģijā, šī jaunā dāma iekaroja cara sirdi,kļuva par jauno carieni. Bet caram neko par savu izcelsmi nestāstīja - tā viņu bija samācījis Mardohejs. Kas notika, pa lielam var izlasīt ebreju svētajos rakstos - Vecajā Derībā, tur ir atsevišķa nodaļa.
Un tā, šai dāmai par godu, tiek svinēti svētki. Vispār, vai tie nav Purima svētki?
Lai vai kā, joprojām nesaprotu un nevaru saprast - kāds sakars mums ar ebreju svētkiem, notikumiem, reliģiju? Nav jau noslēpums tas, ka Kristus ir nācis pie Izraēla cilts kritušajām avīm - lai glābtu šo tautu no tās apmuļķotājiem un izmantotājiem - Tumšajiem spēkiem. Kāds citiem pasaules cilvēkiem ar to sakars? kristietību uzspieda ar varu. Bija tādi laiki. Bet tagad tak cilvēki ir pietiekoši zinoši, izglītoti. Sievietes var sveikt katru dienu. Tam nevajag ebreju vēstures lappušu notikumu iemeslus...