Lai mainītu spēli nebūt nevajag mainīt patneri :) Tieši tāpēc pārsteidza Rudzīša doma, ka vienīgais iemesls, lai nešķirtos, ir seksa trūkums. Ja reiz bargais spēles noteikums ir - "Tev nebūs šķirties!", tad kāpēc ar šādu dīvainu piebildi?
Acīmredzami, ka seksa definīcijām nav vienotas izpratnes, droši vien daļēji to nosaka daba, bet, kas daudz daudz svarīgāk, daļēji kultūra. Manuprāt iztrūkstot kulturālai seksa definīcijai, mēs ārkārtīgi šaubīsimies par ģimenes lomu personiskajā attīstībā. Nav tā ka kopdzīve ir vienveidīga spēle. Vai es varu apgalvot, ka Latvijā ir vienādas vasaras un vienādas ziemas? Atkarīgs no iedziļināšanās un detalizācijas. Cik ļoti man/Jums gribas iedziļināties partneratiecības? Mana sieva un dēli nekad vairs nebūs tādi, kādi bija šodien, tas ir skaisti! Kāds riču raču, beidziet. Bez iedziļināšanās drizāk poligāmas atiecības ir vienveidīgas. Un es runāju par "mēness gaišo pusi", bet vēl jau ir tumšā, jeb atbildība par bērna psihi, kas reducējās uz kultūras un cilvēces attīstību. Pasmagi sanāca, no otras puses, Kristus teica, ja grēkojat, tad gūstat prieku!
Man tāpat kā Lindai patika Liānas Langas teiktais, jo īpaši: "Es pati piepildu savu dzīvi ar mani interesējošu saturu". Šāda attieksme nepavisam nenozīmē, ka citiem šajā dzīvē nebūtu savu - milzīgu un nozīmīgu lomu, vai tā iedvesma vai impulsi, ko citi dod, būtu mazāk lieliski. Tomēr tas padara cilvēku mazāk manipulējumu, mazāk pakļāvīgu uzbrēcienam: "Spēlē pēc noteikumiem!". Jo spēles ir dažādas - vienmēr spēlēt tikai domino vai riču-raču un pat šahu ir apnicīgi un varbūt pat degradējoši. Bet raksts "Ievā" uzjautrināja - izrādās vienīgais attaisnojums lai šķirtos ir tas, ka laulībā cilvēks vairs nesaņem vienīgo, kā dabūšana ārpus laulības pēc spēles! noteikumiem nepārprotami nozīmē neuzticību, t.i., seksu. Jo runāt, kopīgas intereses, mērķus un iedvesmas atrast, raudāt, sapņot un smieties var taču kopā ar draugu/draudzeni vai kaimiņu/kaimiņieni. Visu, izņemot seksu, var citur kompensēt. Pēc šīs spēles noteikumiem. Tikai kurš nosaka ka šī ir mana/Tava spēle? ;)
Atvaino Kakji! Dažreiz piemirstas, ka internets ir ļoti publiska vieta un pret dažādām izpausmēm jāatiecas ar lielāku atbildību. Tomēr ceru, ka nevienu neaizvainoju, īpaši namatēvu un Jūsu publiskojamā doma atgriezīsies, jo nekas jau nezūd:) Pēc nelielas izpētes konstatēju, ka jebkāda līdzība manām asociācijām par Lielo Spoguli un japānu literatūru ir nejaušība, jeb, ja kādam patīk interpretēt, ka nejaušību nav, tad korelācija ir niecīga. Bet jautājums ir vai Latvija un Japāna neatrodas uz viena nogriežņa dažādiem galiem. Lindai, ja gribas un izdodastā vienkārši dzīvot un mīlēt, tad var Jūs apsveikt. Man liekas skaisti, ka es varu godīgi apgalvot, ka kādu mīlu, bet nevaru šo stāvokli pilnvērtīgi noraksturot. Varbūt pieļaut iespēju, ka mīlestība nav fatāls mērķis, bet kāda iprogresa procesa sastāvdaļa, ķecerīgā versija - blakne.
Nesaprotu, ko jūs (linda un juris) te rakstat - vai nevarētu skaidrāk izteikties? Gribēju uzrakstīt viedokli, bet lasot jūsu murgainos tekstus vispār aizmirsu, ko gribēju teikt!!!
Šodien Ievā ar prieku lasu Liānas Langas interviju. Kāpēc viņa izveidojusies tik neatkarīga un ar pašcieņu? Viņai bērnībā bijis cilvēks, kas izturējies pret viņu u.c. nevis kā sīko, no augšas, bet kā pret līdzīgu personību. Bet tas, lūk, nav bijis ne tētis, ne mamma. Grāmatnīcā, skatos, nu jau pilnīgi nepiesegti virsraksti: Pozitīvā manipulācija ar cilvēkiem vai tml. Bet man gribas dzīvot pašai savu dzīvi, nevis visu laiku rēķināties ar šīm manipulācijām, kas tad gan cits ir viss tas, ko mums te Viesturs klāsta. If love is a game, these are the rules. Vīriešu un sieviešu gandrīz neizbēgamās attiecības ir spēles Berna izpratnē, visbiežāk, un ar mīlestību gan tām visbiežāk ir ļoti nosacīts sakars.
Gribēju Lindai ieteikt palasīt pasaku grāmatas, to pašu banālo Pīteru Penu, sak' bērnība ir skaisti un ja vēl bez nožēlas, bet tā nevar būt mūžīga. Un tad notika, kas dīvains, spītīgi zemapziņa izgrūda, ka jāpiemin, varbūt Lielais Spogulis pats atbildēs, ar to domājot namatēvu. Un kļuva ļoti interesanta pēcpusdiena, vajadzēja saprast kāpēc .... Lielais Spogulis - japāņu stāsts (pasaka), kuru stāsta vecs vīrs, cits vecs vīrs papildina un jauns samurajs uzdod jautājumus (virza). P.S. līdz šim lasījis nebiju, kaut varbūt pusaudžu gados, kad patērēju visu, kas pagadās!
Tomēr man joprojām pagrūti saprast VR ideju, ka laulība pirmkārt domāta ne attiecībām, bet bērnu izaugšanai, pie kam sekss arī ļoti svarīgs. Es kā "blondīne" (kas es neesmu) gribu pajautāt: tas tiešām laikam tāds vīrieša skatījums. Jo vīrietis jau neparko negribētu piesaistīties kaut kādai tur sievietei, kuras dzemde tā vien brēc pēc tukšuma piepildīšanas, un brēkuļiem jau vēl mazāk. Vai tad laulāto attiecības nav tas, kas visā tai būšanā ir pamats visam citam, seksu ieskaitot? Tik tiešām, viens mans čoms, kurš dzīvo(ja) visai poligāmi, uz laulību skatās pirmkārt, piem., kā siltu vakariņu nodrošinātāju... Piebildīšu, ka man pašai ģimenes nav un to nenožēloju. Pārāk daudz visapkārt tādu ģimeņu, kur viss ir totāls sviests.
