Skatīt komentārus

 6. Sicilijia - Sirakuzas 082

Izlasījis Venta Sīļa nesenās pārdomas „Ētika un psihoterapeits” http://satori.lv/raksts/7792 , ilgi apsvēru, vai uz tām vispār vajag reaģēt. Viņam raksturīgais augstprātīgais komunikācijas veids, kas izpaudies arī agrāk, uz ko es ne vienu reizi vien esmu norādījis, diskusiju no viedokļu apmaiņas par kādu interesantu tēmu, šajā gadījumā ētiku psihoterapijā, pārvērš personiskā un subjektīvā cīniņā, kas ne ar ko jēdzīgu nevar beigties. Mēs sēžam katrs pie sava datora, nevis kaujamies ringā, kur cīņas nobeigumā tiesnesis vienam piešķir uzvaru. Šādā cīniņā katram no sava datora nav uzrakstīti noteikumi un nav arī tiesneša, tādēļ tas var būt bezgalīgs…

Ar kādu mērķi tiek lietoti šādi nicīgi izteikumi kā – „speciālists”, autora izdomājumi un pašizgudrotas definīcijas, ezotēriskā pārliecība, savas iedomas, savi subjektīvie priekšstati? Vai ārstam ar 30 gadu darba stāžu, vairāku grāmatu autoram, žurnālistu iecienītam sarunu biedram un sabiedrībā populāram cilvēkam būtu mazākas tiesības uz savām domām un priekšlikumiem, kā pajaunam filozofam? Vai viņš pārstāv kādu Patiesības ministriju, vai varbūt ir kādas Ētikas policijas šefs, kuras priekšā citiem būtu pazemīgi jāklusē?

Pēc ilgākām pārdomām tomēr izlēmu padalīties ar savām domām. Jo tā nu ir sanācis, ka uz mana gadījuma bāzes, jeb „ar manām asinīm” gan es pats, gan mani kolēģi mācās, tajā skaitā lai varbūt kādreiz attīstītu LPB ētiku reglamentējošos dokumentus. Turklāt viena lieta ir vārdi un teikumi Ētikas kodeksā, bet ja aiz tiem nestāv konkrēta cilvēciska situācija, tad tos vārdus nav nemaz tik viegli uztvert un, kā rāda prakse, tos var arī dažādi interpretēt.

Latvijas Psihoterapeitu biedrībai šobrīd ir savs Ētikas kodekss un savas tradīcijas tā pielietošanā. Tas tika izmantots arī mana gadījuma sakarā. Nu jau krietnu laiku atpakaļ LPB Ētikas komisija pieņēma lēmumus, kuri tika izkomunicēti biedrības iekšienē, tajā skaitā ar mani. Es pieņēmu šos lēmumus un respektēju to.

Šā gada jūlijā, iznākot manai grāmatai „Pilni pagrabi partizānu”, gribējās tomēr papildus paskaidrot savu pozīciju ētikas jautājumos, kas arī tika publicēta manā mājaslapā 07.08.14. – https://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/etika-nekrofila-vai-dinamiska-sveta-govs-vai-attiecibu-instruments/ To es nepaudu ar vienīgās patiesības paudēja pārliecību, ko raksta ievadā arī norādīju: Turpinu cerēt, ka ir kāds patiešām speciālists šajā nozarē, kura grūtās studijās veidoto un praktiskā pieredzē stiprināto teorētisko viedokli varētu cienīt un uz tā balstīties savās turpmākajās ētiskajās izvēlēs. Viņš varētu pieteikties un paskaidrot, kur tālāk sekojošās, manā pieredzē balstītās pārdomas ir nepareizas. Un mani par to pārliecināt.

Diskutētāji gan nepieteicās, bet pie raksta parādījās daži vērtīgi komentāri, kas ļāva saprast cīņu par ētiku iespējamo plašāko kontekstu. 26.08.14. parādījās augstāk pieminētais Venta Sīļa raksts. Tajā viņš apgalvo: Savā mājaslapā ievietotajā publikācijā V. Rudzītis kritizē gan savu ētisko novērtējumu, gan arī medicīnas ētiku kā nozari. Vēlreiz pārlasīju savu rakstu, bet nekur neko tādu neatradu. Es kritizēju un uzdevu jautājumus par viņa slēdzienu! Taču tā ir Sīļa taktika šajā rakstā – pirmkārt, aktualizēt pusgadu vecus notikumus, kuri ir noslēgti saskaņā ar LPB ētikas priekšrakstiem, radot maldīgu iespaidu, ka tie vēl ir aktuāli, un otrkārt, izliekoties neredzam skaidri saskatāmo – es šajā rakstā jautāju un polemizēju, nevis kritizēju un noliedzu. Aklums, negodīgums, vēlme pašapliecināties uz citu rēķina?

Savā rakstā Vents Sīlis informē par bioētiku un to, ka tā ir evolucionējoša zinātne: Jaunās medicīnas zināšanas un tehnoloģijas fundamentāli ietekmē gan sabiedrību kopumā, gan arī medicīnas praksi, un šīs izmaiņas ar laiku padara neadekvātas iepriekš pastāvējušās ētikas normas. Tas jau ir interesanti, jo arī psihoterapijā daudz kas attīstās. Mans raksts galvenokārt bija veltīts jautājumiem, kas saistīti ar iespējamu LPB Ētikas kodeksa attīstību nākotnē. Jo saskaņā ar Venta Sīļa tā interpretāciju, kurai gan nepiekrītu, sanāk, ka praktiski visu, ko esmu uzrakstījis, var uzskatīt par ētiski nepieņemamu.

Viņš raksta: Intervijā NRA ir lasāms šāds Viestura Rudzīša izteikums: “Sieviešu pasaule ir citāda – caur skatieniem, simpātijām, antipātijām. Tā ir neobjektīvāka. Ētiskā pārkāpuma būtība: tas ir dzimumdiskriminējošs izteikums, jo sieviešu objektivitāte tiek apšaubīta tikai tādēļ, ka viņas ir sievietes, nevis kādu citu iemeslu dēļ. Ja pateikt, ka sieviete ir citādāka kā vīrietis, vairāk vērsta sevī, subjektīvajā un iekšējā pasaulē, atšķirībā no vīriešiem, kuri ļoti aizraujas ar ārējo pasauli un objektiem tajā, ir sievietes diskriminēšana, tad kaut kas nav kārtībā ar Sīļa kunga spriestspēju. Un viņš arī izliekas nesaprotam intervijas veidošanas noteikumus – žurnālists atspoguļo to, ko dzird un ko uzskata par būtisku uzrakstīt. Varbūt man pašam rakstot es to pateiktu tādiem vārdiem kā tikko paskaidroju. Lai nu kā, šeit notiek tāda piesiešanās, inkriminējot man to, kas man pat domās nenāk prātā. Un nenāk arī daudzām manām lasītājām. Kāda no viņam nesen feisbukā rakstīja – Paldies par intervijām! Tas ir atbalsts maniem “partizāniem”. Lai dzīvo Primaveras laikmets ! Un es atbildēju – Paldies par paldies! Tas dod tiesības runāt to, ko runāju!

Es tiešām nezinu, kas Ventam Sīlim ir devis tiesības interpretēt manus vārdus pēdējā instancē, kā viņš, izskatās gribētu uzskatīt. Es viņu uztveru, kā vienu no iespējamiem ekspertiem, kura kompetence nemaz tik neapšaubāma tomēr nav. Un viņam neizdosies man ieskaidrot, ka es diskriminēju sievietes.

Es vienkārši esmu tādā situācijā, ka manu grāmatu dēļ man ir jāinteresējas par to iespējamo ētisko novērtējumi. Es uzskatu to par sava atbildīguma izpausmi, nevis par pārkāpumu. Tādēļ arī es domāju par to, vai ētika ir nekrofīla, sastingusi, jeb evolucionējoša. Ja Vents Sīlis apgalvo, ka evolucionējoša un nober sarakstu ar grāmatām, kas to apliecina, tas maz ko līdz. Ja es savam klientam, tā vietā lai izskaidrotu viņa jautājumu, iedotu psihoterapijas grāmatu sarakstu, viņš būtu apmulsis, vismaz. Ne psihoterapiju, ne ētiku nevar apgūt no grāmatām un es sevi par ētikas speciālistu neuzskatu un nedomāju, ka spētu tāds kļūt, izlasot šo literatūru.

Venta Sīļa kolēģis Ivars Neiders kaut kur teica, ka mani uzskati ētikā atbilstot 20-tā gadsimta sākuma domāšanas veidam. Tas jau ir interesantāk, iespējams, Neidera kungs kādreiz izvērsīs savu domu. Tāpat gribētos zināt, kā LPB Ētikas kodekss iekļaujas evolucionējošajās bioētikas kopējā bildē. Lai saprastu tā attīstības potenciālu un virzienu, ir vajadzīgs teorētisks pamatojums un speciālista rekomendācijas. Vai Sīļa kungs uz tādām ir spējīgs?

Vents Sīlis savā rakstā nekur nav parādījis, ka pamanījis manu svarīgāko jautājumu – vai medicīniskā un psihoterapeitiskā ētika ir identiskas? Tas, iespējams, tādēļ, ka viņš strādā augstskolā, kurā pasniedz tādu psihoterapiju, kas ir medicīnas apakšnozare. Taču LPB apvieno speciālistus, kas psihoterapiju uztver kā neatkarīgu specialitāti, tajā skaitā arī no psiholoģijas. Turklāt mēs arī uzskatām, ka psihoterapija vairumā gadījumu nav zinātne, respektīvi, ne visu psihoterapijas prakšu iedarbību un rezultātus var aprakstīt ar medicīnā vai psiholoģijā, nerunājot nemaz par eksaktajās zinātnēs, pierastām metodēm. (Tomēr tas nav nekas unikāls, kā zinām, ir gana nopietni zinātnieki, kuri, kā to lasām „Rīgas laikā”, par zinātni neatzīst pat ekonomiku, lai gan šajā nozarē tiek pasniegta Nobela prēmija.) Šis jautājums ir plašs, tas tiek nemitīgi cilāts daudzu valstu psihoterapeitu sabiedrībās, bet tā praktiskais risinājums ir apmērām tāds pats kā Latvijā – psihoterapija ir daudzveidīga un katram tās veidam ir tiesības attīstīties un pierādīt sevi praksē.

Taču V. Rudzītis nav sagādājis nekādus zinātniskos datus, kas neapstrīdami pierādītu, ka sievietes tiešām ir neobjektīvākas par vīriešiem. Līdz ar to saskaņā ar LPB kodeksu viņa izteikumi ir neprofesionāli, raksta Sīlis. Man prasītā augstākās profesionalitātes pierādīšana diez vai var izskatīties tādā veidā, kā to iedomājas Sīlis. Turklāt viņam kā filozofam būtu jāzina, ka arī viņa zinātnē patiesība ne vienmēr tiek pētīta un pierādīta objektīvi. Arī no psihoterapijas vēstures zinām, ka K. G. Jungs savus pētījumus psihoterapijā sāka ar spiritisma seansiem un mitoloģijas studijām, bet J.L. Moreno, attīstot psihodrāmu, bez bērnu rotaļu vērošanas parkā, iedziļinājās Aristoteļa „Poētikā” un Staņislavska teātra teorijā. Viss nav tik vienkārši ar šo Sīļa kategorisko nošķīrumu „zinātne vai ezotērika”. Psihoterapijas vēsturē daudz kas sācies kā ezotērisks un vēlāk atzīts par zinātnisku, ja autori ir bijuši medicīnas vai psiholoģijas izglītību ieguvuši, vai kā psihoterapijas prakses, ja to izglītība bijusi cita.

Tāpat ne sevišķi saprotama un godīga ir Venta Sīļa prasība zinātniski pamatot to, kas pateikts intervijā, nevis atsevišķā autorrakstā un šo pamatojumu pagūt ietvert pašā intervijā!

Tāpat Sīļa kungs spītīgi nedzird aicinājumu saskatīt atšķirību starp psihoterapeita publiski izteiktu fantāziju un psihoterapeitisku slēdzienu. Ja es, Venta Sīļa mazajā tvitterbildītē ieraugu garmatainu blondu pajaunu vīrieša seju ar pasīku bārdiņu, tad man ir tiesības iedomāties, ka šī seja man atgādina Atosu no „Trim musketieriem”. Ventam Sīlim šī mana fantāzija neko sliktu nevar nodarīt, jo, gadījumā, ja viņam tā nepatīk, viņš vienmēr var no tās norobežoties – tā ir tikai Rudzīša fantāzija. Vai nenorobežoties. Vienīgi, ja viņš ir Vudu ticīgais, viņš ir neaizsargāts jo ar saviem izteikumiem šis maģiskais vai kāds cits tur Rudzītis viņam ir uzlicis Atosa lāstu.

Es, ziniet, tādā nozīmē esmu zinātniski domājošs cilvēks, un nepieļauju, ka man jārēķinās ar Vudu ticīgo prasībām mūsu modernajā sabiedrībā. Tādēļ es vēlreiz apliecinu, ka Sīla kungs man izskatās pēc Atosa.

Tomēr ja Vents Sīlis atnāktu pie manis uz konsultāciju un lūgtu sevis psihoterapeitisku izvērtējumu, mums tam būtu vajadzīga vismaz stunda kopīga darba, bet varbūt arī vairāk. Šādu izvērtējumu es nedotu ne viņa sievai, ne mātei, ja tās par to interesētos un kas šad tad arī notiek – tas paliktu tikai starp mums. Ar to es gribu teikt, ka ētiskajos izvērtējumos pielietotie termini nedrīkstētu tik interpretēti, kā nu katram, kas sevi uzskata par ekspertu, ienāk prātā. Ja šie termini nav paskaidroti, tad tas, kurš tiek vainots ētikas pārkāpumā, nevar sevi aizstāvēt, bet apvainotājs iegūst gandrīz tādas tiesības kā Jūdejas prokurātors.

Jau ar pirmo rindkopu savā rakstā Vents Sīlis izveido Drāmas trīsstūri, kurā es tieku iecelts par Vajātāju: Daži savas tiesības uz vārda brīvību saprot kā iespēju atklāti sludināt diskrimināciju un neiecietību pret citiem. Tad viņš pasūkstās par savu nelaimīgo Upura likteni, kam neviens (feministes, sievietes no LPB Ētikas komisijas) nenāk viņam palīgā, neiestājas Glābēja lomā. Veidojas tādā kā kara retorika – kas nav par mani, tas ir pret mani. Sīlis raksta: LPB prezidents Ansis Stabingis tikpat skaidri paudis atbalstu V. Rudzītim; Stabinģa kungs ir attaisnojis Rudzīša kungu, tādā veidā pats uzņemoties daļu atbildības par to nodarīto kaitējumu. Man gan šķiet, ka Ansis drīkstēja domāt un arī domāja pats ar savu galvu, nevis atbalstīja to, kura uzskatus neuzskatīja par sev interesantiem. Turklāt – viņš komunicēja viedokļus LPB, ļāva tiem parādīties arī savā mājaslapā. Tomēr Sīlim tonī ieviešas rūgtums un pat žultainums – nav izdevies LPB prezidentu dabūt Glābēja lomā palīgā savai upurībai: Šāds vērtējums liek uzdot jautājumus par to, cik rūpīgi A. Stabingis ir iepazinies ar paša vadītās asociācijas ētikas kodeksu un kā viņš saprot tā pielietojumu.  Taču retorika, lai aprakstītu mani kā slikto un Vajātāju – bagātīga – Savās fantāzijās V. Rudzītis var iztēloties sievietes tik neobjektīvas, cik vien viņš to vēlas. Ja šīs fantāzijas aizrauj viņa klientes un viņām šāda terapija palīdz, tad tā ir viņu savstarpējā darīšana (nav taču aizliegti citi ezoteriski terapijas veidi, piemēram, ārstēšana ar enerģijām utt.), sabiedrībai gar to nav nekādas daļas. Taču tajā brīdī, kad šīs fantāzijas tiek publiskotas kā profesionāļa viedoklis par kādu sabiedrības daļu, tad, nosaucot sievietes par neobjektīvākām salīdzinājumā ar vīriešiem, notiek diskriminācija un tiek pārkāptas sieviešu cilvēktiesības. Kāds džentelmenis un sieviešu glābējs! Dzimis no pelniem!

Šāds paņēmiens – izveidot Drāmas trīsstūri ideoloģiskām vajadzībām ir plaši izplatīts („krievi – okupanti”, vai „oligarhi pie visa vainīgi”). Tādā veidā viedokļu apmaiņa kļūst subjektīvi virzīta un objektīvi nerezultatīva. Drāmas trīsstūri izmanto atkarīgie, lai neapzināti ārstētu savas zaudējumu traumas – tad šis trīsstūris ir funkcionāls un dara vajadzīgu darbu vairāk par to manā grāmatā „Bendes meitiņa un viņas tēvs”. Turklāt, kā jau teicu augstāk, Sīlis rakņājās notikumos, kas sen jau ir atrisinājušies. Viņam redz, tikai palikusi kaut kāda neapmierinātas asinskāres sajūta, kā izskatās.

Nobeigumā gribu teikt, ka tā rezonanse, kas ir manām intervijām, rakstiem un grāmatām, ļauj man mierīgi raudzīties uz šīm peripetijām. Es zinu, ka palīdzu cilvēkiem, bieži vien tādiem, kas mani nav pat satikuši klātienē. Un šādu manu klientu noteikti ir vairāk nekā to, kas pie manis atnāk. Šie konflikti jau ir ne par to, vai es turpmāk darīšu to, ko daru – mācoties no kļūdām, protams. Tie ir par to, vai darīšu to kā izraidītais vai kā atzītais. Bet pēdējais jau ir jautājums par to, cik sabiedrība grib mani izmantot. Tā ka – viss jebkurā gadījumā būs labi, katrs dabūs to, ko vēlējies.

P.S. Bildē uzņemts VR pie „Dionīsija auss” Sirakūzās

Komentāri

meri

Kas ir ko? Rudzītis tik gudri sācis rakstīt, ka fanu pulciņš nespēj izdvest nevienu komentu?!

Kapu Čīno

Kas i ko, 1 meri? Rudzītis sācis tik gudri rakstīt, ka pats/i neko nevari pateikt? Jāsagaida, lai “fani” sāk komentēt? Liesā troļļa liktenis.

Kapu Čīno

Kas i ko, meri? Rudzītis sācis tik gudri rakstīt, ka pats/i neko nevari pateikt? Jāsagaida, lai “fani” sāk komentēt? Liesā troļļa liktenis.

    meri

    Kapu Čīno, tāds nervozs esi, divreiz to pašu komentu pievieno. Paskaidrošu, ka esmu verī trekna trollene! Un līdz Rudzīša līmenim man tikpat tālu kā līdz anoreksijai. Tāpēc neko pēc būtības nekomentēju. Bet gudrīšu komentus palasīt gan patīk.

Linda

Komentārs. Tik tāds. Man ir šad tad fantāzija. Ja es gribētu visas savas emocijas pār Viesturu izgāzt. Es ar dūrītēm no visa spēka dauzu Viestura atlētisko rumpi no visām pusēm, bet šis tik smej: vai tad tu tiešām stiprāk nevari? Man tikai kut un uzdzen smieklus!

cīnītājiem

“Šādu izvērtējumu es nedotu ne viņa sievai, ne mātei, ja tās par to interesētos..”

vai Sīlim ir sieva?

    kuprainais kalns

    hehe, tā runā, ka sīlis sievu atstājis ar visiemi bērniņiem, tāpat klīsts runas arī par biedru neideru – atradušies ētiķi varenie 🙁
    skumji, kad tādi tēviņi izmanto feminismu un emancipācijas konceptu savu impulsīvo vēlmju apmierināšanai – sak`, sievietes tak ir emancipētas, gan jau, ka mana (nu jau ex) laulene tiks galā pati, kamēr es mērcēšu jaunākā, iespējams, bioētiskākā gaļā.

      precīza nogāze

      aģentūra “primātu dzīve” ziņo, ka nespējā diskutēt par lietas būtību, vienkāršākās radības nekad nepalaiž garām iespēju sākt ar ad-hominem un līst svešās apakšbiksēs. sekli.

      Namejs Auziņš

      Iesaku parakņāties atkritumu kastē pie Sīļa mājām. Var palaimēties atrast tukšu šņabja pudeli, un tad varēs kliegt, ka Sīlis pa kluso zem deķa žūpo, tāpēc viņa teiktajā var neklausīties.

      varavika

      pauguriņ, tu esi atklanījies no guru pamatuzstādījumiem. Paskaidrošu: ja kāds sīlis ir atstājis sīleni, tad tā ir viņas pašas inspirācija un vaina, jo viņa ir skatījusies uz apogu, bet sīlis, sist nespēdams (kas varbūt pat ir kļūda), aizgājis pie pīles…

      Īsais kursiņš rudziānismiņā 🙂 Endžoi

      cece

      žetons varavikai :)))

Dahaba

Lasīju Sīļa rakstu satori.lv un apnika , pat pusē netiku. Nekad nav patikusi uzbrūkoša pozīcija bez acīm redzama iemesla, kas vēl pietam neattiecas uz pašu rakstītāju personiski.

Marī

“Political correctness kills discussion.” (Larss fon Trīrs)

Zane

Ha.. Marī:) . SMīnot sevī, kopā ar fanu pulciņš, jūtoties awesome. Man statuss netraucē to pateikt – Sīlis “neredz”… vienkārši… Bez statusu un ētikas gūzmām.. man liekas, ka daļa Latvijas psihoterapeitu(mācībspēku, augstskolu vadītāji, utt utjp.) maz ko saprot paši par sevi.. un skalda iemācītas, sev izdevīgas teorijas… kas attaisno viņu pašu dzīves jēgas saprašanu.. Vvs , konstruktors ir salikts, un nemēģiniet to izjaukt, tam ir jāstāv skaisti un jāizskatās…. ak, un saldā vara, izlemt kuram dzīvot kuram mirt, kurš būs ezotēriķis, kurš zinātnieks.. Jesus, “zinātnieki”, ka Jūs tiekat galā ar savām dusmām? Šādi? Un, cik ilgi? Tāda sistēma un ētika turās tikai uz viena pilāra – trauksmes. Un pēc tā tas arī izskatās… mēs esam satraukti par šo un to.. bet galvenokārt par savu troni, kroni un zobiem:)

    Marī

    Zane 🙂 Interesanti, cik korektās un ētiskās pozās dažs klausās Baha korāļu prelūdijas, vai ne?

      Zane

      Nu Bahu var(vai vajag) klausīties pēc iespējas neētiskāk, jo viņam pašam pārmeta ētikas un pieklājības normu trūkumu mūzikā. Vieniem viņš bija par vecmodīgu, citiem par vulgāru, bet vēl citiem, pilnīgi pretēji – par modernu. Toties nauda viņam vienmēr pieturējās – jo visiem vajadzēja, lai viņš kārtējam “balagānam” kaut ko uzraksta. Nu un viņš arī rakstīja, smīnēdams pie sevis. Bet fakts, ka neiztikt arī bez “cepiena”.. par to, ka peļ un baksta.. un visvairāk, ka neatzīst par “vērtību” uz sitiena.
      Domā Sīlis klausās Bahu? Es domāju, ka viņš klausās Mocartu:)

bubuu

Suņi rej, karavāna (lasi: Rudzītis) iet tālāk.

Varbūt arī tad, kad kurš tur zinātnieks mēģināja pierādīt, ka zeme tak ir apaļa, nevis plakana, viņu arī šitā pat tirdīja.

Kāpēc neobjektīvāks vai subjektīvs ir sliktāk attiecībā pret objektīvo? (Tā sanāk pēc Sīļa spriedelējumiem). Nekad Rudzīša tekstos neesmu sajutusi pret sievietēm vērstu negatīvismu, nievas, pazemošanu, ka esam sliktākas par vīriešiem, vispār tādas kategorijas tur nepastāv.. Vai ta’ man jākaunās no savas dzemdes (daži viduslaiku pamuļķi jau nu to gribētu gan, jo tad var ar sievietēm manipulēt), no tā, ka esmu sieviete, Dieviete, emocionāla un racionāla, visāda, kāda nu kuro dienu 😀 Tad jau arī abas smadzeņu puslodes var vērst vienu pret otru – kura nu labāka. TIkai sevis iepazīšanā, izprašanā, pieņemšanā un tad sadarbībā (gan pašam sevī, gan ar otru) ir spēks.
Paši esam sevi “izčakarējuši”. Izgājuši no lomām – sievietes gribam būt gan neatkarīgas, gan pasargātas un zamužem. Veci gribam tādu, kurš gan traukus nomazgā, gan asaru nobirdina un ir arī spēčigs mamutu alfa-medītāj-tēviņš. Nu vot i tagad peramies un Rudzītim jāziedo dzīve, lai kaut ko ieskaidrotu mums…
Vispār, paldies Jums, Viestur – gan lasot blogu, gan intervijas -gandrīz katrreiz man kaut kas aizķerās. Piem., Patiesajā Dzīvē, šķiet nesen bija intervija, tur man aizķēŗās ļoti doma par to, ka, ja vecāki šķīrušies, tad bērnam nav to abu balstu un tālāk viņš netiek un viņam it kā jādomā par tiem vecākiem vislaik… Nu neatceros pilnīgi precīzi, bet tas katrā ziņā bija tik trāpīgi teikts.
Tā ka tik runājiet un rakstiet, vismaz Jūsos ir vērts ieklausīties un lasīt.

Aija

Kad palasīju Sīli, varu teikt to pašu ko Dahaba – apnika…
Sievietes tak mīl Viesturu un Viesturs – sievietes!!! C’mon 🙂
Bet…ja kāds velta Tev tik dauz laika un enerģijas, lai šito visu saceptu…mmm? Novērtē…ciena…mīl…respektē…baidās. Visādā ziņā, Viestur, Tu ļoti daudz nozīmē Sīlim, ko tur teikt. Varbūt pat esi viņa Skolotājs šajā dzīvē. Un tie nav joki 🙂

    Time

    nevajag vispārināt! sievietes nemīl Viesturu

Namejs Auziņš

Kolēģis šeit uzskatāmi demonstrē drāmas trīsstūra veidošanos. Pats viņš, protams, ir Upuris, kam uzbrūk asinskārais Vajātājs – Sīlis, savukārt par glābēju tiek aicināts vienmēr saprotošais, atbalstošais, pat nepateiktos vārdus no lūpām nolasošais pielūdzēju klubiņš. Gut, Voldemar, gut! Iespēju, ka Sīlis tikai aicina uz diskusiju un sava viedokļa ne-emocionālu pamatošanu neizskatīsim. Tad vajadzēs argumentēti spriest, bet tas ir grūti. Vieglāk ir manipulēt ar pūļa emocijām.

Ļoti patika savas autoritātes stutēšana, definējot sevi kā ” ārstu ar 30 gadu darba stāžu, vairāku grāmatu autoru, žurnālistu iecienītu sarunu biedru un sabiedrībā populāru cilvēku”. Varētu, protams, norādīt, ka ārsts bez teorētiskām psiholoģijas zināšanām ne ar ko neatšķiras no citu ar cilvēku apalpošanu saistītu profesiju pārstāvjiem – piemēram, skolotāja, pārdevēja vai taksometra šofera. Lūk, Janka no Purčika 35 gadus brauc ar taksi. Viņš ir novērojis, ka plikpaurainiem večiem ar spiciem deguniem mēdz būt riebīgs raksturs. Viņam ir tiesības uz šādu viedokli, neviens neapšauba.
Vairāku grāmatu autors – hmm, mums ir arī ražīgāki grafomāni. Esam dzejnieku un arāju tauta, viens Dinijs Deģis ir ko vērts. Gan jau arī viņam ir savi spriedumi par vīriešiem, sievietēm un hermafrodītiem.
Žurnālistu iecienīts sarunbiedrs… nu, šeit kolēģim Rudzītim nepārspļaut ne Žirinovski, ne Kombuļu Inesi. Žurnālisti mīl visus, kuri gvelž skandalozas muļķības, tā ka būs vien jāturpina šādā pat garā.

Jauku dienu visiem!

    meri

    Vai Auziņkungam ir kāda informācija par VR pacientiem, kam pēc viņa konsultācijām ir pasliktinājies veselības stāvoklis?

      Namejs Auziņš

      Par laimi mūsu profesijā šad un tad to nekrofīlo ētiku tomēr ievēro, tāpēc šāda informācija nevienam nevar būt pieejama.
      Atliek vien uzticēties pašam kolēģim Rudzītim – tāpat kā Centrāltirgus pārdevējam, kurš zvēr, ka sviestiņu vienmēr tirgo svaigu, atlikumu izdod pareizu un ar svariem arī neblēdās.

    Zemgalis Kviesis

    Paldies par esamību šajā sev pa savam vien semiotiskajos simbolos kā mīkstos cirvjos apmaldījušamies iecienīto sarunbiedru mežulājā.

      meri

      Es neesmu tas mežulājs. Es netaisos spriedelēt par teorētiskām lietām. Man vajag kādu, kas ar VR ir smagi iekritis. Tā teikt, paraudāt uz pleciņa…

      Namejs Auziņš

      Man rādījās baiss sapnis – debesīs riņķoja lieli, rudi, sīļiem līdzīgi putni kā tādā Hičkoka filmā, no viņu nagiem krita saplosītas, asiņainas rudzu vārpas, bet paši viņi nebalsīs brēca: “Nav vērts, nav vērts!” un “Nevermore, nevermore!”
      Kad izstāstīju to savam psihoanalītiķim, viņš izslējās kā Zevs Olimpa godībā, noglauda bārdu kā Mozus Sinaja kalnā un pērkondimdošā balsī man teica: “Tolle, Lege!” un nosauca šīs mājaslapas adresi, piebilzdams, ka smiekli, kā zināms, ir vislabākās zāles. Ne velti Roterdamietis tās savulaik izrakstīja pret to kaiti, pret kuru pat dievi karojot velti.

    meri

    Auziņkungs, kā lai pierakstās pie Jums uz konsultāciju?

      Bryuvers

      Uz konsultāciju jau ne, uz riebšanu. “pret rītiem”, “pret vakariem” un tādā garā.

Gladiola

Vispirms par šī ieraksta atrašanās vietu. Pagāja labs laiciņš līdz es vispār ievēroju, ka te tāds ir. Tas tā no tehniskā viedokļa raugoties. Es vēl bišķi mokos ar to mājaslapu. Nevaru īsti saprast, ko kur atrast.
Par Sīli man pat īsti runāt negribas. Es neuzskatu, ka viņš ir stulbs vai debīls. (to gan neapgalvo arī Viesturs) Taču es te vairāk redzu probēmu ar saprašanos nekā ar radikālu viedokļu atšķirību. Ir grūti “iebraukt” tajā, ko Viesturs domā. Tas paņem ilgu laiku. Un tie, kas šo ilgo laiku tērēt nevēlas, tie saprot, izejot no savas pieredzes, savas valodas, savas pasaules, kurā atkal “neiebrauc” Viesturs. Un tāds cīniņš tiešām ir bezjēdzīgs. Es kā “neatkarīgā novērotāja” atzīmēju savā galvā interesantu lietu. Bieži šeit komentāros esmu redzējusi, ka Viesturam pārmet augstprātību. Tagad Viesturs pārmet augstprātību Sīlim (šeit gan es sliecos piekrist, man arī Sīlis šķiet augstprātīgs), Bryuvers pārmet augstprātību man… Un tad man sāka likties, ka mēs it kā cenšamies citiem “parādīt” to savu iekšiņu, kur viss ir skaidrs (vismaz tik daudz, cik vēlamies eksponēt), bet tas otrs nesaprot un tad tu mēģini viņam izskaidrot, bet šis atkal nesaprot. Nu var būt tam otram tad liekas, ka tas pirmais ir augstprātīgs. Atradies te viszinis! Un varbūt cerība tikt saprastam ir absurda. Var būt kaut kāda saprašana ir iespējama tikai līdzīgi domājošo starpā – Sīlis saprot Neideru, bet nesaprot Rudzīti, kamēr Stabiņģis saprot Rudzīti un nesaprot Sīli. (ar saprot es nedomāju piekrišanu un atbalstīšanu, arī es saprotu Viesturu, man nav nekādas vajadzības te rakstīt dusmīgus vai indīgus komentārus, bet nevarētu teikt, ka es piekrītu un atbalstu visam, ko viņš saka, tālu no tā). Es nezinu.
Ļoti interesantsman šķita, šajā blogā teiktais, ka psihoterapija nepretendē uz tādu zinātniskumu un zinātnes metodēm, kāds ir citās zinātnēs. Un ka psihoterapijā visu nosaka prakse, kas, ja pareizi saprotu, ir spēja savākt aiz sevis cilvēkus, kas psihoterapeita viedokli dzird atbalsojamies sevī. Un zinātniskais nāk vēlāk. Hm! Nu jā. Dzīvē tā notiek daudz kur. Kad pirmo reizi ķēros pie dārza darbiem, tad šis tas sanāca, šis tas nesanāca, sapratu, ko jādara, no kā jāizvairās un tā guvu savu pieredzi dārzniecībā. Ja mēs paskatāmies uz bioloģijas zinātnes agronomijas specialitāti (vai to tā var saukt?), tad nav jau tās grāmatas atlidojušas no kosmosa, tā ir paaudzēs apkopota pieredze, kam beigās vēl arī ir gūts zinātnisks izskaidrojums un pamatojums. Vispirms kaut ko novēro un tad meklē – kāpēc tā notiek.
Tomēr man kaut kā negribas pakļaut sevi tādiem eksperimentiem. Ar cerību, ka pēc nezin cik paaudzēm izrādīsies, ka tas bija zinātniski. Vai nebija.
Rīgas Laikā jūlija vai augusta numurā bija intervija ar Džeimsu Falonu, neirozinātnieku. Tā mani tā aizrāva, ka amazonē pasūtīju viņa grāmatu “The Psychopath Inside: A Neuroscientist’s Personal Journey Into the Dark Side of the Brain” (re, ku links uz to grāmatu
http://www.amazon.co.uk/Psychopath-Inside-Neuroscientists-Personal-Journey/dp/1591846005/ref=sr_1_1?s=books&ie=UTF8&qid=1409902469&sr=1-1&keywords=james+fallon )
Šī grāmata stāsta par mūsu smadzeņu darbību un par to, kā zinātnieks, kas četrdesmit gadus sludināja kaut kādas lietas, dzīves otrajā pusē parliecinājās, ka tā īsti nav. Rezumējot – ja visu mūžu viņš domāja, ka mūsu darbību predeterminē smadzenes (visai atšķirīgas, atkarībā no indivīda), tad vēlāk viņš secināja, ka apkārtējai videi tomēr ir lielāka nozīme nekā viņam visu laiku bija licies. Stāsts par to, ka viņš atklāja sev izteiktas psihopāta iezīmes samdzenēs, tādas pašas kā noziedzniekiem, kas pastrādājuši baisus noziegumus un kura smadzeņu bildes viņam deva analizēt. Bet sev par pārsteigumu, viņš nebija aukstasinīgs slepkava, kādam viņam saskaņā ar savu smadzeņu attēlu būtu vajadzējis kļūt.
Es te tā nemākulīgi aprakstu, jo nespēju iebraukt visos bioloģijas smalkumos, kur nu vēl te tos atkārtot, bet grāmata man ļoti patika. Patika stāsts par smadzenēm un to darbību, patika stāsts par zinātni, kas ir eksakta un kas tomēr kļūdās, jo operē ar nepilnīgu datu komplektu. Rekomendēju.
Man šķiet, ka uz kaut kādu viedumu pretendējošiem cilvēkiem, kā arī inteliģentiem cilvēkiem vispār, ir risks noslēgties savā pasaulē (psihoterapeita, filozofa, daktera utt.) un lasīt tikai tās grāmatas un publikācijas, kas uz to attiecas (un tādu, neapšaubāmi, ir daudz) Es domāju, ka jāieskatās tajās visās, lai ko pārstāvi pats. Lai spētu komunicēt ar citiem.
Tādas man te tās pārdomas piektdienas rītā. 🙂
P.S. Tas, ka Viesturs diskriminē sievietes, man bija jaunums, nekad to nebiju ievērojusi. Tad jau mēs varētu piesiet diskriminēšanu gandrīz visiem medijiem sadaļā attiecības/sievietēm utml. (jā, kas tā par vīriešu diskrimināciju, ka nav sadaļas vīriešiem, tai pašā portālā delfi?!) un kuri satur rakstus 10 lietas, ko Tu nezini par savu vīrieti utt. Tie gan laikam netiek ņemti vērā, jo tos uzraksta žurnālisti, kas nepretendē uz zinātnisku autoritāti. Bet vienmēr jau paliek atsauces uz anonīmiem Austrālijas vai ASV zinātniekiem, kas atklāj dažnedažādas muļķības…

    Marī

    Gladiola :), paldies par grāmtas linku, arī izlasīju interviju un nospriedu, ka jāpalasa vairāk. Lasot Falona interviju bija līdzīga sajuta kā lasot piem. intervijas ar Andreju Zubovu, Jirži Mencelu, Jonu Meku – apvienojošā sajūta, ka, neskatoties uz to cik ilgi, ražīgi un profesionāli strādāts, viss joprojām ir intersanti. Bet cilvēks, kurs atrod kaut kādu klišeju un tajā dzīvojas no padsmit vai 20 gadu vecuma nevar kļūt ne par zinātnieku, ne radošu personību, pinas tajā savā zirnekļa tīklā un tur arī nonīkst, tā nav nesaprašanās, bet kaut kāda prāta un sajūtu ierobežotība.

Gladiola

Tehniskas dabas komentārs. Ar ko atšķiras publikācijas sadaļā “blogs” no publikācijām pie “rakstiem”? Man jau liekas, ka tas viens un tas pats.

Liepa kas kuplo blakus ozolam

iespējams, šis ir jāraksta zem cita raksta, bet varbūt arī nē, jo viss ir saistīts. man aizdomāties par visām tām “sieviešu vietām biznesā vai politikā” lika nesenais gadījums ar Igaunijas prezidentu un viņa kundzi, kas viņu publiski pazemoja, maigojoties ar citu. Atmetot kultūras un uzvedības problēmu, jautājums paliek. Kāpēc mēs akceptējam, ka vīrietis var tikt pieķerts iekš faux pass,savukārt sieviete šādi zaudē jelkādu cieņu?

Bryuvers

Viss Sīļa raksts grozās ap vienu argumentu: apgalvot, ka sievietes ir subjektīvākas nekā vīrieši, esot dzimumu diskriminācija. Nez, kādas vēl atšķirības vīriešu-sieviešu starpā tiktu uzskatītas par diskriminējošām. Un, ja cilvēktiesību normas aizliedz jebkādas šādas atšķirības pieminēt, tad arī visa dzīļu psiholoģija jāanulē.

sieviete

Sekojot līdzi VR epopejai par savu domu brīvu izteikšanu un mēģinājumiem to apkarot, jau kādu laiku vēlējos izteikties un vakar klausoties rīta pusē Kaspara ihmaņa lekciju par Budismu 1.daļu un vakarā par kristietību iesvētes mācībās, atradu atbildes, lai paskaidrotu savu brīvo domu. 1.Grāmatas man patīk un uzskatu, ka visām sievietēm tās jāizlasa, jo tās ir labs pamats diskusijai par sievieti pašām sievietēm.2.Pēc lekcijas par budismu sapratu, ka tā kā rietumos saprot budismu, to ir veidojuši rietumnieki 19.gs, tas ir pēdējos 200 gadus, kolonizācijas seku iespaidā un salīdzinot to ar kristietību kā galveno un vienīgo reliģiju. Tāpēc aizdomājos, kā tas ir, ka par sievietēm(budismu)
raksta vīrietis(rietumnieks kolonizators) no sava viedokļa(lai kā VR saprot sievietes, viņs nav sieviete)? Tāpēc visu rakstīto lasu ar ļoti lielu interesi, jo tā domā vīrietis. Latvijā vēl nav sievietes, kura būtu uzrakstījusi kau ko tik interesantu kā VR, lai par to runātu. Grāmata Sievietes, kuras skrien ar vilkiem būtu līdzīga.3.Lekcija par kristietību. Diemžēl cilvēka daba nav cilvēcīga. Ir vajadzība kādu visu laiku piesist krustā, tādu kurš ir izrāvies no vidus. VR ir pamatīgi aizkaitinājis vidu. Un tāpēc viņi vajag piesist krustā!!! Kāpēc tik ilgi sit? Jau 8 mēnešus? Tāpēc, ka Solvita:).4.Domāju, ka darbs Pilni pagrabi partizānu ir tulkojams angliski un vedams uz Starptautiskie gada tirgiem, bet tad Solvita un Inguna jāņem ārā un jānomaina ar Merkeli un Gribauskaiti:). Paldies VR par visām pārdomām, kuras man radīja grāmata un diskusijām ar savu meitu un draudzenēm!

pingvīns

“Turklāt viņam kā filozofam būtu jāzina, ka…”
Viņa rakstītais netapa kā filosofa teksts. To rakstīja ne pārāk pašapzinīgs vīrietis, kas ikdienā apgrozās mācību iestādē, kur ir daudz sieviešu, kas sevi nostāda kā stipras un jebkuru šādu Rudzīša pārdomu uztver kā tiešu uzbrukumu, jebkuru mēģinājumu tādam viedoklim pieslieties – barā atvaira ar maksimālu nicinājumu.
Viņš šo dāmu viedokļu formulēšanu un bazūnēšanu uzskatīja par savu nerakstīto pienākumu.

Publicēts: 01.09.2014
Komentāru skaits: 35