Skatīt komentārus

 1634e20d-83d9-4172-9021-d2658ec18338

Kaut kas ir mainījies. Rakstīšanas fāzi, kas bija ilgusi gadus astoņus, tagad man nomainījusi lasīšana. Vulkāna izvirdums beidzies, tagad atkal pārejam pie enerģijas un ideju uzkrāšanas. Tomēr jaunais nevar nebalstīties uz sasniegto – arī lasīšanas izvēlēs atpazīstu senās motivācijas. Un dažreiz gribas izdarīt kādas atzīmes uz lappušu malām. Šoreiz sakrājās vairāk kā tikai atzīmes, prasījās tās izvērst.

Nolēmu pārlasīt Pētera Hēga 1998.g. latviski apgādā „Atēna” izdoto un Ingas Mežaraupes tulkoto romānu „Sieviete un pērtiķis”. Tas man ienāca prātā kādu rītu „pēc Ķelnes”. Gribējās labāk saprast kaut ko no tēmas – „skaistule un briesmonis”, kas moderni pārsaucot, varētu skanēt arī kā – „feministe un terorists”. Atmiņā palicis, ka Hēgs kaut ko interesantu toreiz par to rakstīja, varbūt tas būs izrādījies pravietojums!

Madelēne ir dāniete, tāda tēva meita, kurš cēlies no nabadzīgas, bet strādīgas ģimenes, kas spējusi savu atvasi izskolot par inženieri. Ieguldījums attaisnojies – Madelēnes tēvs sabūvējis modernas četrstāvu kūtis pa visu Dāniju, kļuvis bagāts un iekļuvis sabiedrības elitē. Meita kopā ar visādām princešu un sabiedrības zvaigžņu atvasēm mācījusies dārgā un konservatīvā meiteņu internātskolā. Kopā ar tādām pat meitenēm, mūķeņu uzraudzībā, bet prom no saviem ietekmīgajiem tēviem. Un tātad neziņā – cik viņas tiem ir svarīgas? Vai ir gana skaistas? Vai skaistākas par mammām?

Hēga grāmatas darbība noris Londonā – multikulturālisma citadelē, kur Madelēna ieprecas, salaulājoties ar angļu elites pārstāvi Ādamu[1]. Viņa izcelsmes ģimenei vēsturiski Londonā pieder atslēgas pozīcijas veterinārijas jautājumos. Grāmatā daudz tiek runāts par dzīvniekiem. Par tiem, kurus šī megapole katru dienu apēd, tikai garāmejot. Vairāk par tā sauktajiem mājdzīvniekiem, kuru Londonā ir vairāk kā vienos otros džungļos. Vislielākā uzmanība tiek pievērsta visādām cilvēku organizācijām, kas radītas, lai koordinētu cilvēku attiecības ar dzīvniekiem un dažviet – lai pēdējos aizsargātu no cilvēka. Tajā skaitā no cilvēka pārmērīgas zinātkāres par dzīvniekiem. To organizāciju ir ārprātīgi daudz, viņas ir tik ietekmīgas, ar slepenajiem dienestiem raksturīgām iespējām un milzu naudu, kas šajās sazobēs grozās. Ir gandrīz neticami, ka tas viss dzīvniekiem…

Madelēne vīra ģimenē arī pēc tajā pavadītiem pusotriem gadiem jūtas kā lakstīgala zelta būrīti. Viņiem ir laba seksuāla saskaņa, bet nez kāda iemesla dēļ tā neatbalsta sava vīra profesionālo pozīciju, turklāt jau pirms tam, kad tā viņai ir kļuvusi daudzmaz skaidra un saprotama. Gandrīz vai gultā ar ienaidnieku, bet tādu, kas ir ļoti simpātisks visās vīrišķajās izpausmēs, paraugvīrietis, kā no žurnāla vāka, nez kur tādus var dabūt! Visā romāna gaitā neparādās nekas tāds, kā dēļ lasītājam un sevišķi lasītājai Ādams varētu pārstāt patikt. Pilnīgs pozitīvais varonis!

Madelēne dzer, turklāt dara to īpaši skarbā stilā – vai nu 55 grādīgu spirtu, vai konjaku no sarkanvīna glāzes. Sāk to darīt jau no rīta un turpina visu dienu, vienlaikus spējot gan domāt, gan koncentrēt gribu, gan rīkoties – nu gandrīz kā Veņečka Jerofejevs slavenajā „Maskava – Gailīši” un Ulda Tīrona atradumos par šī padomju intelektuālā alkoholiķa dzīvi un nāvi. Madelēne gandrīz pierāda, ka to spēj ne tikai krievu mužiks, bet arī dāņu dāma. Tomēr mani kā narkologu tas nepārliecina, te ir sava daļa neticamības klāt, ieskaitot arī to, kā sieviete pēkšņi bez dižām grūtībām pārtrauc dzert. Alkoholiķu neiespējamais sapnis – gribu dzeru, gribu – nedzeru.

Taču narkoloģiskā ticamība šeit nav tik svarīga, cik psiholoģiskā – kādēļ jaunai, izglītotai un materiāli nodrošinātai sievietei tik lopiski jādzer un maģiskā kārtā nav jānodzeras? Šajā jautājumā mēs atgriežamies pie ļoti līdzīgas, Daces Rukšānes spēlētas un šajā blogā jau atskaņotas melodijas. Arī viņas varonēs, līdzīgi kā Madelēnē, ir kaut kas amazoniski kareivīgs – tāda zaudētājas sāpinātība un pat pazemojums par to, ka pienākums būt kaut kādam vīrietim „zem rokas”, vai kā par to izsakās mūsu sievietes – ka „jāsēž mājās”. Jo sieviete „bez rokas” – tas ir viens no ivrita vārdu „ble ady” tulkojumiem, no kura, iespējams, cēlies slavenais krievu „bļjaeģ”. Bēgšana no pazemojuma – „nebūt tādai, kuru vīrieši sauktu par bļjaeģ” un vienlaikus sacelšanās pret vīrieti, kas ar tādām lāstu konstrukcijām mēģina viņu noturēt savā varā. Un mēģinājumi uzvarēt vīrieti viņa „sporta veidos”.

Dzeršana ir tikai viens no kara pret vīru virzieniem. Otrs ir cīnīšanās pret viņu kā pret zinātnieku un topošo Londonas zoodārza direktoru. Madelēne sākotnēji nebija gana kvalificēta, lai varēt izprast Ādama slepenās pērtiķa pētīšanas motīvus, tomēr sāka enerģiski un patstāvīgi pretdarboties vīram tā darbībās. Kādēļ tā? Viena atbilde – lai atgūtu savu matriarhāli izjusto brīvību. Otra – jo bija iemīlējusies pērtiķī Erasmā no pirmā acu uzmetiena, kas gan tikpat labi varētu būt bijusi Erasma izspēlēšana pret vīru, kad mīlestība ir nepieciešams pašapmāns. Jo cauri brīvības un iemīlēšanās hipotēzēm spīd VARA, bet tai – sākotnējā sievišķā NEDROŠĪBA.

„…pēc mirkļa viņš pazudīs pāri balkona malai, atstājot Madelēni šeit, kā vīrieši vienmēr pametuši sievietes, ja neskaita to, ka šis gadījums bija tūkstoš reižu ļaunāks, jo šis dzīvnieks bija tikai pērtiķis vai, vēl jo sliktāk, runājošs pērtiķis, tātad pat ne īsts dzīvnieks.

Madelēne nosarka, taču ne aiz kautrības. Aiz naida.” [..]

„…viņam pretī patlaban stāvēja tīra, smaidoša, sievišķa cietsirdība.” (140./141. lpp.)

Madalēna un Erasms kopā aizbēg un pavada kaisles pilnu vasaru nekur citur kā Londonas zoodārza ārpilsētas īpašumos. Sievietei ir sekss ar pērtiķi, kuru tā izvēlējusies augsti attīstīta vīrieša, ar kuru to saista laulības saites, vietā.

Es to lasu un domāju – varbūt ar dzīvniekiem jāsaprot cilvēki, kas nav britu izcelsmes – ieceļotāji no bijušajām kolonijām, darba meklētāji, visādi alternatīvie? Visi tie, kas „zemāki” par britiem, baltādainajiem protestatntiem? Ādams izpēta romāna galveno personāžu – pērtiķi, izrādās, ka viņa zobu formula un smadzeņu tilpums ir kā cilvēkiem, turklāt tas ir ne tikai iemācāms runāt, bet pat spējīgs abstrahēt un veidot sarežģītas valodas konstrukcijas. Turklāt viņu sauc Erasms un kam gan tas par godu, ja ne dižajam roterdamietim, asprātības un cilvēka intelekta ģēnijam!

Tomēr varbūt Hēgs ar pērtiķi ir domājis tumšādaino rasi un vēsturiski sociālo fonu, kas ap to? Ne velti dzīvnieku kontrabandistu, kurš Erasmu sagūstījis un ievedis Anglijā, sauc Belijs[2]. Bet varbūt pērtiķis viņa grāmatā pārstāv kādu intrapsihisku spēku – piemērām, cilvēku dzīvniecisko un arhetipisko pagātni – mēs taču visi esot cēlušies no Austrumāfrikas! Izlasot Hēgu līdz galam, nevienu iespēju no abām nenorakstu, neskatoties uz to, ka grāmata nobeidzas ar tādu pērtiķa izcelsmes izskaidrojumu, kam nav iespējams noticēt – ka Somijas un Zviedrijas salās Baltijas jūrā varētu būt saglabājusies tādu primātu populācija, kas miljons gadus attīstījusies kā paralēla cilvēku civilizācijai, spējot tomēr ar to nekontaktēt[3]. Taču šīs muļķības varbūt ir apzināti un demonstratīvi tur ieliktas. Jo ja to nebūtu, Hēgu kāds būtu vainojis slēpti rasistiskā vai antifeministiskā pozīcijā. Iespējams, ka Dānijā pirms divtūkstošā gada šāds apvainojums varētu būt maksājis karjeru pat rakstniekam…

Kā jau to būs pamanījis lasītājs, kurš ielasījies manos senākajos tekstos, šajā es „velku” uz izplatītu arhaisku matriarhālu refleksu, kas vērsts uz pieauguša vīrieša izstumšanu no ģimenes un aizvietošana ar atkarīgu personu – piemērām Tēva, kas „izšķīdis alkoholā” un pārvērties par Dēlu. Vai izvēloties par bērnu tēvu nevis vīrieti, kura klātbūtnē varētu justies droši, bet gan tādu, kas tai nemaisītos pa kājām – „neiespējamo”. Kur gan vēl neiespējamāks par pērtiķi!

Bet varbūt ģimenes krīze Eiropā ar šokējošajiem šķirto ģimeņu procentiem un bēgļu invāzija kaut kādā civilizācijas zemapziņā ir vienoti procesi – tādā veidā eiropiešu sievietes gūst iespēju gūt tādu pieredzi kā Madelēnei. Varbūt, ka tas ir mehānisms, ar kādu attīstītāko civilizāciju sievietes vienmēr ir ieaicinājušas iekarotājus savu vīru zemēs un visi kari ir bijuši kari „par sievieti”? Un varbūt, ka šis mehānisms rada kultūras kontaktus un savstarpēji stimulējošās un iznīcinošās ietekmes? Varbūt, ka pateicoties tādam mehānismam nekad nav miera zem olīvkokiem un vienmēr kādam vīrietim ar kādu ir jācīnās. Vēsturiski raugoties, visas attīstītās civilizācijas kādreiz ir gājušas bojā un barbari, kas tās iznīcinājuši, ir būvējuši jaunas, iespējams labākas, uz nopostīto drupām.

Vai tik Merkeles kundze ar nav tāda Eiropas Madelēne, kurai bēgļi patīk ne tikai tādēļ, ka tie kādreiz varētu būt ievērojams Vācijas ekonomiskais potenciāls. Varbūt viņai vajadzīgs tieši tas, lai vecais – kristietībā attīstītā kultūras tradīcija tiktu nopostīts? Merkeles tēvs ir garīdznieks, varbūt viņu vada kas līdzīgs kā Madelēni, kas objektīvi noposta to, ko radīja viņas tēvs – celtnieks, kas būvēja efektīvas „dzīvnieku fermas” mājdzīvniekiem? Bet – ne jau pērtiķiem, droši vien, ka cūkām.

[1] Norāde uz vīra dzimtas senumu? Vai to, ka tas „radīts no zemes pīšļiem” (1. Mozus 2:2), tātad no mātišķā elementa?

[2] Baltais (krievu val.)

[3] Belija jahtu, ar kuru tas atvedis Erasmu, sauc „Šķirsts” – acīmredzot, tādējādi norādot, ka pērtiķis ir līdzīgs Grēku plūdus pārdzīvojušajam Noā. Ja tā, tad atlikusī cilvēce jāuztver kā gājusi bojā.

Komentāri

Ko domā Eiropas vīrieši?

Viestur, kāpēc neizsakaties par bēgļu jautājumu tieši? Kāds ir Jūsu viedoklis? Lūdzu nirstiet ārā no arhetipiskās psihes pētījumiem un palīdziet risināt problēmas, kas ir virspusē – tepat Eiropas staciju un citos laukumos. Jums taču arī ir sieva, meitas, un droši, ka mazmeitas arī. Kāpēc Eiropas vīrieši klusē?

    Neinteresē

    Rudzīša kungu neinteresē ne Eiropas, ne citi vīrieši. Viņu interesē sieviešu nesmukumi,
    tas ir galvenais, kam viņš veltī savu laiku. Citi glezno, raksta dzeju, dziesmas, bet Rudzītis pēta nesmukumus. Tāpēc šo jautājumu nav jēgas viņam uzdot.
    Atliek vien rezumēt – visādi ir, un visādu vajag.

      Kas ir, tas ir

      Nenoliegi – viens kā zīmē , tā smuku pliku meiču, citam pat resnule uzzīmējas smuka, vēl citam mūzika, nu, sirdi ārā rauj. Bet Rudzīša tekstos sieviete šņāc kā čūska, uzkudzējas un apspiež kā Nērons, un ir izvirtusi kā Roma. Rudzītis ir uztrenējies redzēt sievieti no neglītās puses. Skaidrs, ka sieviete nav smuka vien, bet nav arī tikai nesmuka. Bet tas jau vairāk stāsts par skatītāju..

      Jānis Ozols

      VR esot ārsts. Un ko tad tāds dakteris dzīvē ir redzējis? Dzīves daiļo daļu vai?

Bez iespringuma

Eiropas vīrieši noskatās ziņas, kur rāda, kā sievietes iet demonstrācijā par tiesībām droši iet pa ielu un nebūt apgramstītām vai izvarotām publiskajā baseinā, tad palasa grāmatu “Sieviete un pērtiķis”, paspriedelē tīmeklī, iedzer vakara tēju, uzliek naktsmicīti un dodas pie miera.

Marī

Spoža ironija, kā vienmēr, kad Viesturs spēj gana distancēties. Un pēdējo rindkopu alegorija ir tik nepārprotama, ka tiešāk vairs nevar.
Bet lasot pēdējā laika diskusijas, papētot rakstītāju personības un īpaši pēc filmas par Alvi Hermani noskatīšanās nācies secināt, ka robežšķirtne šajā jautājumā ļoti bieži ir bērnu (vai to lomu spēlējošu cilvēku) un ģimenes esamība vai neesamība.
Tādiem kā Merkele nav nekā, ko zaudēt. Personīgās vecumdienas kādā klusā Āzijas vai Dienvidamerikas salā nodrošinātas, bērnu nav, un neviena cita, kam gribētu atstāt nepiegānītu Eiropu, arī nav. Citādi ir ar tiem, kuriem ir bērni, mājas un mīlestība pret skaistumu, kuru negribas zaudēt.

Protams

Protams, ka pie bēgļu krīzes vainojamas sievietes. Viņas alkst pērtiķus, viņas aicina pērtiķus Eiropā, viņas vēlas Eiropas vērtību iznīcību. Sievietes, protams, vainojamas arī laulības krīzē. Senais matriarhāts laužas atgūt varu, Es nesaprotu, kā lielākā sabiedrības daļa to nemana. Tas taču jau sen rakstīts visās iespējamās grāmatās, tas ir acīmredzami!

    Nu

    Es gan par tā vārda „bļjaeģ” izcelsmi esmu dzirdējusi citu teoriju, kas man arī šķiet loģiskāka un ticamāka – tas ir cēlies (un ir arī sinonīms) no vārda “блудница”, kas savukārt cēlies no vārda “блудиться”… ļoti loģiski.
    Manuprāt šeit Rudzītis ir aizfantazējies sev tīkamā virzienā – runa ir par krievu valodu tomēr. Kāpēc lai tik senam slāvu vārdam būtu kāds sakars ar ivritu?

misija

Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva un katrai sievai savs vīrs. Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai. (1.Korintiešiem 7:2-4).

Namu un mantu manto no vecākiem, bet sapratīgu sievu no Tā Kunga. (Salamana Pamācības 19:14).

Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs. (Ebrejiem 13:4)

Tā saka Dievs Tas Kungs, kas radījis debesis un tās izslājis, kas c ē l i s zemi ar visiem tās augļiem, kas i e d v e s i s dvašu cilvēkiem, kuri tur dzīvo, un garu tiem, kas tur mīt visās vietās.” (Jesajas 42:5)

misija

…kad tu (Ādams un Ieva) ēdīsi no tā, TU MIRDAMS MIRSI. (1.Mozus 2:17)

Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram … (1.Mozus 3:6)

… Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas-sāpēs tev (Ievai) būs bērnus dzemdēt; un tev būs k ā r o t pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi. (1.Mozus 3:16)

…lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev (Ādamam), s m a g i strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas. (1.Mozus 3:17)

…vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra … godības atspulgs. (1.Kor.11:7)

…gari mati ir vīram par negodu. (1.Kor.11:14)

misija

…pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies. (2.Tim.3:1-5).

Un tad nāk gals, kad Viņš nodod Valstību Dievam Tēvam, kad Viņš būs iznīcinājis
katru v a l d ī b u, varu un spēku. (1.Korintiešiem 15:24).

Tā Kunga lielā diena ir tuvu, tā jau ir klāt un nāk steigdamās….
„Es iedvesīšu ļaudīm bailes…; viņu asinis izlies kā samazgas un viņu miesas izmetīs kā mēslus!”
Tā Kunga dusmības dienā viņus neglābs ne viņu sudrabs, ne zelts, un visu zemi aprīs Viņa niknuma uguns, jo ātru galu Viņš atnesīs visiem zemes iedzīvotājiem. (Cefanjas 1:14, 17, 18)

Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās: ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja. (Lūkas 17:26,27).

Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis, sacīdams: Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk! (Jesajas 46:10).

… debesu Dievs cels valsti(debesīs), kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu.Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi. (Daniēla 2:44)

… līdz svaidītam valdniekam (JK) jāpaiet s e p t i ņ ā m nedēļām (7x70g.=490g. no 455.g.p.m.ē-Jēzus nāve), un pēc tam s e š d e s m i t
d i v u nedēļu laikā to atkal atjaunos…(Daniēla 9:25)

Es drīz izliešu Savas dusmas pār tevi un piepildīšu Savas dusmības mēru…(Ecehiēla 7:8)

Toms

Ak, jā, biju jau piemirsis par šo te visu. Kaut kāda pauze pasaules gala pasludināšanā bija iestājusies. Parasti jau katru gadu, kāds papūlās veikt “precīzus” aprēķinus, un top skaidrs, ka drīz visi mirsim.

Lāsma

Jā, gorillu spalvainās muguras ir visai rosinošas.

    Marī

    Vai Tu to nopietni? 😀

      Lāsma

      Kā? Tev nē?

Marī

Pretīgumu rosinošas

    Lāsma

    Un kas slēpjas zem pretīguma?

    Bet ja nu tā ir plata un spalvaina eiropieša mugura?

      Marī

      Ja rakstīšu godīgi, būs “rasistiski”, bet negodīgi negribu 🙂

      Marī

      Labi, labi, labāk pastāsti, kas tur var būt rosinošs.

      Marī

      Varbūt pārlieka izvēlība, bet, manuprāt, lai kāda mugura būtu rosinoša, tās īpašniekam jābūt cilvēkam, nevis cūkam vai pērtiķim. Un būšanu cilvēkam nenosaka tikai piederība Homo ģintij.

    VR

    Pārlasu Bībeli – tur tiek aizliegta “kopošanās ar dzīvniekiem”, piedraudot ar nāvi. Ja jau ir aizliegums, tad tak jābūt arī rosinājumam un vilkmei!? Varbūt pat – zoofilijas estētikai? 🙂 Nēsājos, smejos.

      Marī

      Bet korānā? 😉

      Lāsma

      Dāmu biksītes, kurpītes “pod ļeopardģikam”, vīri, kas atpogā pogu, lai krūšu sprogas palien laukā. Skaisti!

VR

Lai dāmām un kungiem būtu rosinošāks sestdienas vakars, nevaru nociesties nepievienojis stāstu no Hēga grāmatas par kaķveidīgajiem. Neesmu pārbaudījis tā patiesīgumu, bet tas varbūt nemaz nav tik svarīgi. Tātad – Hēgs stāsta, ka kaķveidīgo tēviņu peņiem esot atskabargas, kuras, izšaujoties pēc ejakulācijas, mātītei izraisa sāpes un asiņošanu. Tās, izrādās, esot vajadzīgas, lai mātītei stimulētu ovulāciju. Apaugļošanās poza – tēviņš mātītei mugurā, ar zobiem iekodies kumbrā. Ja pietiekami labi nav iekodies, tad, sajutusi sāpes, mātīte pagriež galvu un ar acu zobu pārrauj tēviņam miega artēriju. 🙂

    Bryuvers

    Brrr. Nebiju dzirdējis par miega artēriju, bet pārējās detaļas var noērot pat pie mājas kaķiem. Nežēlīga tā mīlestība ir.

    Marī

    Jā, kaķveidīgajiem tā esot, un akts ilgstot 5-10 sekundes. Daudz prieka 🙂

    Lauku meitene

    Kaķīši pārojas visai bieži. Vai kāds ir redzējis neveiksmīgu mīlnieku? Man nav gadījies, Esmu redzējusi mašīnas notriektu , citu runču vai zvēru saplēstu, bet tādu, kas beigts un pa galam turpat uz vietas – tā nekad nav gadījies. Atļaušos apšaubīt visu mūsmājas runču neķļūdību un veiksmi mīlastvērienā. Vārdu sakot – neticu.

      Lāsma

      Lauku meitenes daudz ko nezina – piemēram es nezināju, ka pīļu tēviņiem ir spirālveida skrūve. Un pīļu kopienā esot izplatīta izvarošana. Tāpēc pīļu mātītēm maksts sāk veidot uzgriezni pretējā virzienā. Bet tas ilgi viņas neglābj, jo pīļu puiku skrūves ar laiku atkal piemērojas un vijas pīļmāšu virzienā. Un tā tās pīles visu laiku skrūvējas.
      Savukārt gaiļiem esot īpaši mazi un pietiekot tik pa mazu gabaliņu uzšļākt. Zinātnieki to skaidro, ka vistas izvēlējušās tos ar mazajiem, lai nesāpīgāk nodarāma tā lieta – tāpēc tie lielie vairs nešķiļas. Briesmīgi.

Bryuvers

Tad redz, kur tas suns aprakts. A to es visu laiku brīnījos, kas tā par tik milzīgu enerģiju, kas stāv aiz bēgļu velkamēšanas. Tieksme pēc manipulējama, vadāma vīrieša līdzvērtīga vīrieša vietā.

    VR

    Varbūt tā ir līdzīga enerģija, kas lika Brigaderei radīt tēlu, kas dara varoņdarbus, bet ir tāds maziņš, mīļiņš, atkarīgiņš… 🙂

    Bryuvers

    Jā, tā pati enerģija, tikai varbūt šoreiz varonīša vietā grēkāzītis 🙂

    Sandman

    Sprīdīti neradīja Brigadere. Un tautas pasakām – varoņiem un sižetiem ir arī citi izskaidrojumi, ne tikai Rudzīša idejas apstiprinošie.

    Bryuvers

    Jā, jā. “Ne visi piekrīt arhetipu teorijai,” arī tā ir dzirdēts. Kas nepiekrīt, ir idioti, jo noliedz to, kas acu priekšā. Sprīdītis pieder pie jauniešu-Mātes eskortu (sieviešu labo dieviņu) kategorijas, kopā ar tādiem eksemplāriem kā Pentejs, Narciss un Krišna.

    Dace

    Protams, protams…. “ir arī citi viedokļi” 😛 😛 😛

    Šito es dzirdēju no vienas @#$%, kas savu draugu regulāri stūma uz psiheni, bet pati pa to laiku spēlēja spēļu automātos. Viņa, redz, neticot nedz psihiatrijai, nedz psiholoģijai (ja runa par pašu), bet, lai māju dabūtu tukšu, — oho! — , tad visam uzreiz ticam pilnīgi sektantiski.

    Davai, lai nāk tie citi viedokļi un liekas laukā, nav ko tusnīt, apnikuši šitie mīksto mājieni.

Lāsma

Tas ir diezgan nogurdinoši, ja manu viedokli, vēlmes ņem vērā un izpilda bez ierunām. Tad pat nav uz ko agresiju izgāzt. Bet tagad – vesels miljons nepaklausīgo!
Turklāt kā tad lai eiropas dzemdes apsēklojas, ja pakļautas prātam?

perētāja

Diskusija uzņem apgriezienus. Prieks pievienoties!
Maziņš novērojumiņš no sarunas, kura notika pērnajā rudenī, kad Ķelnē u. c. vietās vēl valdīja miers mūros. Apspriedu briestošo situāciju ar 40- gadīgu inteliģentu latvju bāleliņu. Viņa tekstā bija manāma tolerance pret bēglēm, bet nepatika pret tēviņiem, kuri nākšot un parazitēšot. Pavisam neuzkrītoši apvaicājos, vai tik viņu neuztrauc konkurence… Verbāla atbilde nesekoja, tik tāda murmināšana un acu valbīšana.
Es tur klāt nebiju, un mani neviens ar’ nebūtu apgrābstījis, jo reprod. vecums jau garām, tak iztēloties varu… Pasaulīt, kāds sēklas materiāls tikko ieplūdis! Vēl nenovērtēts, bet tas vien laika jautājums.
Eiropas civilizācijai būs ko turēt.
Pastāvēs, kas pārmanīsies! (R.)

Dace

Bet varbūt latvju/Eiropas vīrietis ir ar zināmu tendenci kļūt viedāks? Un tur, redz, nāk manipulējamie… Un vai tad nē? jā, viņi arī ir viltīgi, kā mūsu čigānēni, var pat būt vētraina diskusija par to, kurš kuru.

Es gan nebūtu tik droša par neapgrābstīšanu, jo vide, kurā tie auguši, liek būt ļoti dusmīgiem uz māti, bet turēt to ļoti tālu. Tantiņu slaktētāju psiholoģiskais mehānisms ir sarežģīts un gana nepievilcīgs, bet es redzu zināmas līdzības, taču jāuzsver, ka tikai zināmas, jo tur parasti ir shēma ar pavecu māti un dēlu, ko viņa guldina sev zem segas gan tiešā, gan pārnestā nozimē, turklāt vīra nav nekad, kas islāma vidē ir neiedomājami.

Spalvains pērtiķis, nez, domāju, ka man nepatiktu. Es nevarētu ar viņu patarkšķēt par dzimtaskokiem, reliģijām un psiholoģiju.

Bet, kad te brīžam iedomājos par Latvijas/Eiropas ņemšanos ap tēmu par sievieti mācītāju, tad aizmetas jocīgi, jo islāma vidē neviens to neiedomājas apspriest. Arī ne Pareizticīgajā. Brauc klusos vakaros vīnu sapļāvušās protestantu bīskapes ar glauniem vāģiem un taisa avārijas, bet ikdienā savos pieņemamajos kambaros tur raudošu geju rociņas. Par ko jāraud? Par to, ka, lūk, laulāties nedrīkst.

Kaut kā stulbi viss aizgājis, kā tāda pārāk ilgi piedzērusi sieviete no Atklāsmes grāmatas, kas nespēj salāpīties. Varbūt šādā vidē pati daba/Dievs un evolūcija sauc pēc pērtiķa, kurš iedotu mātītei pa ausi, ja tā nenāk pie prāta.

    Lāsma

    Jā, šī doma par to, ka eiropas vīrietis ir kļuvis viedāks un tāpēc vajag ganāmpulku man patīk labāk, nekā tā, ka eiropas vīrietis kļuvis neinteresants savā pakļāvībā.

    Par spalvaino pērtiķi – es arī, protams, tādu neprecētu, bet dzīvnieks izsaka seksualitāti. Zirgi, suņi – daudzu sieviešu vaļasprieks. Domā tikai mātišķums?
    Un laukos kaimiņs atskārta, ka viņa kazai kāds dara pāri…

    Es jau kaut kad te ieminējos, ka filmā par seksualitātes vēsturi izveica eksperimentu – sievietei rādīja dažādus kadrus – arī ar gorillu pārošanos. Viņa neuzbudinājās (tīri fiziski) tikai pie dabas skatiem. Tai kontekstā gorillu apņēmība, spēks un tiešums šķita rosinošs pretstatā lezbiešu paijām.

Dace

Un varbūt situācija liks apstāties arī mūsu vīrietim un padomāt, kas notiek ar viņu pašu, ar sievu, ar bērniem, kam ir gājusi cauri iepriekšējā paaudze, kāds ir mantojums, varbūt ir kāds nepadarīts darbs. Jebkuri satricinājumi un apdraudējumi ir domāšanas un darīšanas izaicinātāji.

To saku, būdama cerībā, ka izaugušākais tomēr attapsies pirmais, pats sakops savu mājaspriekšu, un naivos, kas cerēja, ka viņiem te kāds tāpat vien iedos auto un māju, apgaismos pietiekami saprotami un izsmeļoši.

Marī

Vai esat lasījuši decembra Rīgas Laika asaraino rakstu “Islāma valsts mātes” ? Tur tiek visai meistarīgi manipulēts ar informāciju un IS kaujinieku šķietami dāniskajiem un norvēģiskajiem vārdiem un uzvārdiem, lai mudinātu uz empātiju un pierādītu, ka par IS kaujinieku var kļūt jebkuras mātes dēls. Bet, papētot šo IS slepkavu biogrāfijas tuvāk, izrādās, ka māte dāniete, norvēģiete, kanādiete, bet kaujinieks ir kopražojums kā no Hēga garadarba.

    VR

    Jā, tas bija perfekts raksts. Viens no tiem puišiem bija arī izbijis narkomāns. Ja to apvieno ar Ričarda Rora secinājumu par puišiem, ar kuriem viņš strādājis cietumā (viņiem visiem bija tikai VIENS kopīgais – nebija attiecību ar tēvu), tad iegūstam veco labo matriarhālo bildi. Baisi bija arī lasīt, ka mirušie dēli mātēm iedeva tādu popularitāti un statusu sabiedrībā, uz kādu tās nekad nebūtu varējušas cerēt, kamēr dēli bija dzīvi.

      Marī

      Būtu interesanti uzzināt, cik lielu daļu lasītāju šis raksts tomēr nomanipulēja, jo iecere un izpildījums bija diezgan viltīgi.

Spārni

Šeit sarakstās dīvaini ļaudis, kas gatavi vilkt vistiešākās paralēles ar pērtiķiem, kaķiem un cilvēkiem, neņemot vērā, ka vīriešiem nav nekādu atskabargu un košana skaustā ovulāciju sievietēm neveicina. Mani pārsteidz, kadā veidā autors attaisno vardarbību pret sievietēm, kā nelielais pielūdzēju loks gaudo, murrā un čāpstina līdzi viņa dziesmai.
Sievietes dzīve tiek izskaidrota ar ovulācijas ciklu un novienkāršota līdz dzīvnieka līmenim. Vīrieši šajā pasaulē ir tikai papildus dzimums, kas par savu rīcību neatbild, jo ir pārāk atkarīgi no sieviešu slēptajām un atklātajām vajdzībām/vēlmēm. Nav skaidrs par kādu patstāvību vai vīrieša attīstību vispār var būt runa šādas sistēmas ietvaros. Ja daba vīrieti radījusi par apkalpotāju, jaunas ģenētiskas informācijas pienesēju, tad par ko tas satraukums? Tad lai arī kalpo un nesapņo par nekādu tur gara dzīvi. Bet nav taču tā. Gan sievietes, gan vīrieši nav tikai organismi, kuriem vienīgā funkcija ir maksimāli atražot sevi. Gan vīrieši, gan sievietes uzrāda brīnišķīgas gara spējas. Taču tas nav ši autora interešu objekts.

    Linda

    Jā, diemžēl. Par VR sāku interesēties, kad viņš rakstīja par latviešu rakstnieku dzimtaskokiem, saskatīju tur kādas paralēles no savējā. Kā visur. Bet visa šī zoofilija arī man ir apnikusi. Var jau būt, ka tas ir cēls nodoms: mūsdienu cilvēkam atgādināt, ka arī, pat viņš ir dzīvnieks par 99, cik tur procentiem, bet kāpēc tad mēs tomēr esam cilvēki?

Nu

Es gan par tā vārda „bļjaeģ” izcelsmi esmu dzirdējusi citu teoriju, kas man arī šķiet loģiskāka un ticamāka – tas ir cēlies (un ir arī sinonīms) no vārda “блудница”, kas savukārt cēlies no vārda “блудиться”… ļoti loģiski.
Manuprāt šeit Rudzītis ir aizfantazējies sev tīkamā virzienā – runa ir par krievu valodu tomēr. Kāpēc lai tik senam slāvu vārdam būtu kāds sakars ar ivritu?

Nu

Es domāju, kāpēc vīrieši sievietes tiesā, kāpēc viņiem šķiet, ka jāvaino jāvaino jāvaino – it kā ar to varētu kaut ko nomazgāt – nevar. It kā teiktu sievietei – “tevis dēļ mēs te esam” t. i. “izraidīti”.
Bet reāli bija tā, ka Dievs Ādamu izraidīja, jo viņš vainoja Ievu (un Ieva savukārt vainoja čūsku). Man šķiet interesants jautājums, kas būtu citādāk, ja Ādams uz Dieva jautājumu būtu atbildējis “mana vaina, mana vaina, Dievs, mana vislielākā vaina…” Kā būtu iegrozījies pasaules ceļš tad?
Un interesanti, ka vīrietis pārstāj vainot sievieti, kad viņai pašai ir pofig – viņa sevi vairs nevaino, ir imūna pret vainošanu. Tad viņš viņu sāk dievināt, mīlēt.
Nezinu vai sievietes būtu vainojamas arī pie tā, ka vīriešus saista tieši tādas. Un ne tās paklausīgās. Varbūt paši nav nobrieduši, izpildījuši savu uzdevuma daļu, nav pietiekami gribējuši, un ir ieaicinājuši šo problēmu Eiropā, lai tā viņus mobilizētu gribēšanai.
Var jau risināt visu laiku skatoties no tās puses, kur sieviete kaut ko nav darījusi un “aicina” šurp “mērkaķus”, bet es tomēr domāju, ka vīrieši arī šai aicināšanā nav pasīvi un tik pat labi viņiem ir vajadzīgs “grūdiens” tam lai sajustu sevi, lai izaicinātu sevi apliecināties vairāk, jo – kā citādāk vēl?
Es neticu tādai vienas puses provocētai ieaicināšanai. Tik pat labi vīrieši ir bijuši kūtri sevi audzināt, un tāpēc situācija ir tāda kāda tā ir.
Var jau vainot sievietes, ka to audzināšanas dēļ visas problēmas, bet ja vīri ir izkauti, ir kādas alternatīvas? Vienīgā alternatīva ir daudzsievība, bet manā skatījumā tā der tikai krīzes risināšanai, jo augstākā attīstība attiecībās iespējama tomēr pārī, ka nedzīvo krīžu (šādā nozīmē) risināšanai, bet būdami vienā laivā risina dzīvi kopā.

Nu

t.i. “pārī, kas nedzīvo krīžu (šādā nozīmē) risināšanai”

Jānis

Pieņemsim, ka Eiropa tiktāl “aizdomājusies”, ka nekas cits neatliek , kā to izvarot. Sievietes vairs citādi nedzemdē, vai dzemdē nepietiekami. Neapzināti tiek ievesti pērtiķi – apaugļotāji. (Vai tiešām pērtiķi? Vai neesam pārāk iedomīgi?) Man šķiet, ka Eiropā pa pilnam ir vietējo pērtiķu, un sievietes bez grūtībām var dabūt bērnu no neiespējamiem tēviem.

Tāpat nesaprotu runas par nāvīgo vai sāpīgo seksu pie kaķiem, pīlēm un vistām. Cilvēkiem sekss (normālā gadījumā) ir ne tikai nesāpīgs, bet pat baudāms. Seksu dabūt nav nekāda problēma, ja vien esi gatavs un varošs samaksāt – vai nu ar rūpēm vai naudu. Tad kurām , vai kādām sievietēm vajadzīga izvarošana, kā vienīgais līdzeklis, lai tiktu pie seksa vai bērna?

Vai viss pasaulē notiekošais jāskaidro caur dzemdi un peni? Vai tie būtu vienīgie spēki, kas griež zemeslodi? Cilvēkiem taču patīk arī nauda un vara, ne tikai sekss.

    Dace

    😉

    Tas bija gaidāms

    Tik tālu nu esam. Vispirms sievieti vajag iekaustīt, ja citādāk nemāk tikt galā. Tagad izrādās arī izvarošana ir palīdzība, jo citādāk tās maitas nedzemdē. Diezgan likumsakarīgs turpinājums.

    Man gribētos, lai dzimumattiecībās abas puses stātos labprātīgi. Tās sievietes, kas nemāk sarunāt vai palūgt seksu, lai paliek tukšā. A.god. pimpji, nu iztiksim bez tik radikālas “palīdzēšanas” kā izvarošana. Pasaule jau tā ir pārapdzīvota un arī sāpju pietiek.

Sieviete, kas jūtas labi bez pērtiķa

Neredzu, nedzirdu un nejūtu Latvijas sieviešu sajūsmu par iespēju gulēt ar pērtiķi.
Redzu, dzirdu un jūtu uztraukumu, bailes, nepatiku, neziņu, kā apturēt pērtiķu ieplūšanu Eiropas zemēs.

siers

Nuja- ,,cilvēkiem patīk arī nauda un vara”. Lai tiktu pie seksa!
Nez kā tas nākas, ka tuvojas tieši Pērtiķa gads?

Marī

Bet ja nu runa nav par ieaicināšanu (grāmatā, spriežot pēc VR pārstāsta, neko neaicina), bet par to, ka sieviete izdomājusi vīrieša radīto spēļmantiņu – pērtiķi – izmantot saimniecībā pēc saviem iekstiem. Neko neaicina, tikai lieto to, kas pa rokai. Bet vīrietis sašutis, jo spēļu pērtiķēns bija citiem stratēģiskiem mērķiem paredzēts.
Varbūt vēl viena stāsta variācija par Frankenšteinu?

    Lāsma

    Bet varbūt sieviete lieto to, ko vīrietis sevī aizmirsis un tas kļuvis par viņa izpētes objektu? To arhaisko zvēru, ko vīrietis sevī pēta, sieviete nav aizmirsusi, pazīst un ņem sev. Tas dzīvnieciskais (platā, spalvainā mugura) ir neatņemams elements vienā kārtīgā pisienā – nav labāka vārda, piedodiet.
    Bet vistas izvēlas tos ar mazajiem. Un atkal neko nevar saprast, jo ir gan šā gan tā. Bet varbūt vistas tagad raud? Un skatās uz augšu, vai nelidos vanags.

      vistas

      An Arabian guy at the aeroport:
      – Name?
      – Ahmed al-Rhazib.
      – Sex?
      – At least once a day.
      – No, no… I mean male or female?
      – Male, female, sometimes camel.
      – Holy cow!
      – Yes, cow, sheep, any animal.
      – But isn’t that hostile?
      – Horse style, doggy style, any style.
      – Oh dear!
      – No, no! Deer run too fast.

Nu

Nu pat ja pieņemam, ka sievietes alkst kaut kā dzīvnieciska, no visiem dzīvniekiem ieaicināt Eiropā tieši mērkaķi – uz to tikai vīrietis var būt spējīgs. Ne velti autors ir vīrietis. Sieviete būtu par kādu citu dzīvnieku sapņojusi – kārtīgu ērzeli, piemēram.
Man šķiet Viesturs šai rakstā ir paviršs. Varbūt pat pie vīna glāzes rakstījis… – ka tik kaut ko – galvenais lai pret sievietēm. Un sarkastiski. Tas te ir, jā.
Ja visu laiku tikai ar vienu kāju iet, rezultātā iznāk, ka griezies ap savu asi.
Tad jau drīzāk tas ir grāmatas autora “slapjais sapnis” par sariebšanu Dievietei un dzemdei.
Bet reāli neviens nevienu nekur nav aicinājis – ja informācija par bagāto Eiropu un labticīgajiem kristiešiem izplatās līdz mērkaķiem, tad tie zinās ko ar to darīt. Neatkarīgi no sieviešu sapņiem par ērzeļiem vai grāmatu autoru, kā šis te konkrētais, “slapjajiem sapņiem” par smalkā veidā piesmietām sievietēm. Katrs interpretē kā tas viņam labāk pakalpo. Protams, ka vienmēr atradīsies kāds vēl perversākus pat par mērkaķiem, kas mērkaķu perversijas labprāt noskatās un gūst fizisku baudu no tā.
Tikai jāatceras, ka mērkaķi nesmādē arī savu dzimumu. Un pat, ja būsi iemantojis mērkaķu respektu ar to, ka esi vēl perversāks par viņiem, tādejādi no šādām briesmām izvairoties – vai tas būs bijis tā vērts, ja pats būsi kļuvis par vienu no viņiem lai viņi neizmantotu tevi?…

Bez prieka

Pievienojos bez mazākā prieka. Arī lasītājs lasīšanas izvēlēs atpazīst senās motivācijas.
Gan jau pasaules literatūras krātuvēs ir atrodamas grāmatas ar līdzīgiem nosaukumiem kā “Vīrietis un aita”. Taču Rudzīša atlase allaž par labu krīt grāmtām, kur sieviete ar pērtiķi. Visā pasaules redzējumā pietrūkst līdzsvara un labvēlības. Paskatieties uz Cālīša kungu – tur labestība no acīm, no visa auguma staro. Rudzītim pilnīgi cita enerģija. Nikna un aizvainota. Sajūta, ka cilvēks dikti grib apliecināt savu gudrību un alkst slavas.

    Pragmaticus

    Izjutas var but loti maldigas, ipashi ja persona nav satikta fiziska klatiene. VR piemit energija viennozimigi, bet speciga un vitala viriesha energija, turklat neradot nekadas saubas par vina cienu un milestibu pret lidzcilvekiem. Starojosha labveliba ir svetiga, bet apvienojuma ar vitalu energiju -neuzvarama.

      Linda

      Tiesa. Tomēr, lai VR pozitīvo enerģiju saskatītu, vajag viņu redzēt, satikt tuvplānā 1:1. TV u.c mediji neder.
      Tāpēc man ne tikai VR sakarā laiku pa laikam uzmācas jautājums. Kas no mums visiem paliks pāri ne pēc 100, bet droši vien nieka 50 gadiem, kad mūsu vairāk vai mazāk mīlestības pilnās fizionomijas būs vispirms mierā sastingušas un tad jau neglābjami satrūdējušas. Teksti paliks. Un ko nākamās paaudzes no tiem secinās par fiziski nesatiktajiem, bet harizmātiskajiem, humānajiem vai ne.
      Neuzvarams Viesturs tiešām droši vien ir. Mēs te varam viedokļoties šā vai tā. Vienīgi – diezgan vientuļš.
      Reizēm domāju: ak, nabaga džeks, Māte viņam tik ļoti nodarījusi pāri. Gribas vai pievienoties domām par tiem slapjajiem sapņiem par atriebību…
      Kaut kur drukātā avotā Viesturs sen jau kodolīgi noformulēja. Sievietes pamatbūtība ir mīlestība. Vīrieša pamatbūtība ir agresivitāte. Lūk, te viņš mums noliek kā uz paplātes pats sevi kā sava dzimuma paraugu.

    Marī

    Pēdējā intervijā par konkrēto jautājumu Cālītis izteicās jau daudz domīgāk un jautājošāk, nebija vairs tās sludināšanas degsmes un pārliecības. Realitātes iespaidā atklāsmes var mainīties.

Vidusmera gimene Kelne

Etide Kelnes vidusmera gimenee pec kopigas Jaungada sagaidishanas: sieva raud, jo tikusi apgrabstita un aptaustita, turpat viram blakus, turklat ari macinsh ir pazudis. Virs pec neveiksmigiem reeniem mierinasanas meginajumiem saka, ka shi situacija tiesham klustot loti nepatikama un vajadzetu pec svetkiem griezties pilsonu tiesibas sargajoshas iestades…
Kaa atdot varu un bernus shim tirlinam? Aiz pertika muguras droshak.

neapgrābstītā

Ķelne mācīsies. Un Eiropa arī, turklāt tas nebūs atkritiens, bet savas enerģijas atpakaļatgūšana. Sievietes piegulošos tērpos neblazierēs vienas pašas, beidzot viņām būs iegansts iziet vīru, draugu, brāļu pavadībā. Lielas summas līdzi nevaig nēsāt- ja šamie līdzi, norēķināsies. Vīriem būs iemesls atgūt pazaudēto fiz. formu, reakcijas ātrumu un pašapziņu komplektā- tā vietā, lai traucētu ties. sarg. iest..
Pirms 100 gadiem laukos mājas ciet neslēdza, tagad to darām. Sēdējām apstādījumos, tagad vairs ne. Cirkā bija tīģeri… un tā bez gala. Maināmies

Nu

Viesturs visu laiku komunicē ar feministēm. Tas, ka tas tik ilgi nepieleca arī rada neizpratni. Ar mani piemēram nemaz nerunā. Es sevi pie feministēm īsti nevaru pieskaitīt. Viss sakārtojas, kad pārstāju uztvert personīgi šādus rakstus – tas nav īsti man. Visu laiku esmu meklējusi to, ko Viesturs cenšas nostiprināt, jo esmu no tā trūkuma cietusi.
Un es droši vien arī traucēju viņam to darīt, novēršot uzmanību no “viņa tēmas”.
Man gan kaut kā vienmēr ir licies, ka Latvijā tāda īsta feminisma nemaz nav. Varbūt atsevišķas, enerģiskas, badošas personas, bet kopumā – te nav ne Zviedrija, ne Dānija. Mēs vēl esam “veco stereotipu varā”, mēs vēl atceramies.
Manuprāt, zināmā mērā, projicējot uz šejieni Dānijas problēmām nepieciešamos risinājumus, tās problēmas tiek ievazātas arī šeit, jo ja tev pietiekami ilgi teiks, ka esi muļķis, tu arī kļūsti par muļķi, jo ar tevi citādāk nerunā.
Bet es saprotu, ka uzdevums nav viegls. Un Viesturs to dara visādi. Ir arī raksti, kur komunicē ar tiem, kas nav šī raksta mērķauditorija.

    Nu

    “vadošas personas” gribēju teikt

Atcelt

Publicēts: 15.01.2016
Komentāru skaits: 67