 |
Sākumlapa |
Šis lapas apmeklētāju uzmanībai gan jau nebūs paslīdējis garām fakts, ka trešdienas jau labu laiku tiek pavadītas bez Martas. Varbūt kāds ir gaidījis manus paskaidrojumus par to, sevišķi tādēļ, ka man līdz šim ir paticis parunāt par saviem piedzīvojumiem mēdijos? Varbūt kādam ir ienākusi prātā fantāzija, ka Viesturs Martu piekrāpis un pametis, jo iemīlējies Dramaturģijā, kuras šajā mājaslapā pēkšņi kļuvis tik daudz? |
Tiem, kas uzmanīgi seko līdzi šai mājas lapai, jau ir gana iesildošas informācijas par Skotijas Mariju Stjuarti, Anglijas Elizabeti I un sešpadsmitā gadsimta notikumiem britu salās. 17. septembrī - pirmā Šillera "Marijas Stjuartes" pirmizrāde Dailes teātrī. Dienu iepriekš - ģenerālmēģinājums, bet pirms tā - diskusija ar publikas, Noras Ikstenas un manu piedalīšanos, kuru vadīs teātra zinātniece Ingrīda Vilkārse. Vairāk informācijas par iespējām piedalīties - www.dailesteatris.lv
Bet vēl pirms tam - 8. un 15. septembrī 19.00. mums jau tik pierastajās un mīļajās Gētes institūta telpās notiks divas psihodramatiskas lekcijas, kā tagad esmu nolēmis tās saukt, aicinātas sagatavot un sasildīt skatītājus galvenajiem notikumiem teātrī. Bet lai tos izbaudītu pa īstam - kā režisora un aktieru darbā ieguldītos dziļākos vēstījumus, varbūt ir vērts piestrādāt arī skatītājam. Tā, lai sanāk svētki. |
Interneta afišās šovasar cirkulēja mulsinoša satura ziņas. Ka tiek uzvests "Henrijs VIII", ka galveno lomu spēlē visiem atpazīstamais Andris Bērziņš, bet - ārpus kāda no valsts finansēto teātru atbildības? Latvijas muižās un pilīs... Kaut kāda haltūristu brigāde varbūt?
|
Biju uz valmieriešu "Mariju Stjuarti" un (kā gan citādi) jutos dziļi ietekmēts. Izjutu vajadzību par to kaut ko pateikt - arī tādēļ, ka šī izrāde, rādās, ir tikai viens etaps kaut kādā ilgākā un svarīgā procesā, kurā esmu iesaistīts, kaut gan pats gribētu domāt, ka iesaistījies.
|
Ir tāds ebrejs, kurš teica, ka tā ir nejaušība, ka viņš ir ebrejs - Stefans Cveigs. Bagāta austriešu tekstilrūpnieka un Ankonas baņķiera meitas dēls. Studējis filozofiju, par tēva naudu apceļojis pasauli, personīgi pazinis daudzus 20-tā gadsimta sākuma intelektuāļus. 1942. gadā, 61 gada vecumā, tālumā no kara, Brazīlijā, izdarījis pašnāvību. |
Anglijas un Skotijas valdnieku ģenealoģijas pētīšana un iedziļināšanās Šillera "Marijā Stjuartē" ir apmetusi vienu loku un piezemējusies svarīgā kontrolpunktā - mēģinājumā kopā ar Dailes teātra māksliniekiem. |
Sadaļā "Shēmas" ievietota uzlabota un papildināta ģenealoģiskā shēma "Anglijas un Skotijas karaliskās dinastijas 1300. - 1700. gads". Kopā ar Normundu Tiltiņu esam pamatīgi pasvīduši. Tajā daudz kas nācis klāt, salīdzinot ar iepriekšējo variantu, ieskaitot personvārdu rakstību latviski. Kas attiecas uz rakstību, tur vēl daudz kas pilnveidojams - tas arī tiks darīts. Pagaidām šķiet, ka saturiski neko mainīt nevajadzēs, bet tā jau liekas vienmēr. |
Atkal trešdiena un Marta
Krīze kultūras norises ietekmējusi arī kultūras jomā: puse aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka kultūras pasākumu apmeklēšanai naudu netērē vispār. |
Tā ir bijusi vajadzīga visos laikos. Pie kam nepietiek taču tikai ar reliģiju kā ideoloģiju. Varai vienmēr vajadzēs ietekmēt to, kā tauta saprot vienu vai otru notikumu. Un ko tā par šo notikumu zina. |
Reformācija, kas ir svarīga fona tēma Šillera "Marijā Stjuartē", nav tikai izolēti teoloģisks jautājums. Arī vien reliģisko kultu prakses jautājums tas nav. Tolaik cīņa notikusi daudz plašākā vērtību frontē un viena no vērtībām, par ko tikuši šķēpi lauzti, ir sieviete un tās attieksme pret savu seksualitāti. |
|
|
|
