Nu jau vēls rudens, beidzot jāparunā par biškopības sezonu, jāpažēlojas, jāpalielās un jāatgādina tautai, ka pie manis var dabūt šo to, noderīgu Ziemassvētku dāvanām un ne tikai. Bites ir tāda svarīga un nemelojoša saikne ar dabu. Reālistiska, jo reizēm dzeļ, bet citreiz priecē un iedvesmo.
Jāžēlojas par to, ka šis nu galīgi nebija medus gads. Aprīlis daudzsološs, bet maijs galīgi nekam nederīgs, auksts un slapjš – tas ir ļoti nozīmīgi gan saimju attīstībai pavasarī, kad ziemojošas bites nomainās ar jaunajām, mātes dēj kā trakas, darba bites audzina perus un gatavojas vasaras darbam. Maijs ir arī laiks, kas būtisks viršiem un man liekas, arī liepām – ja tas kopā ar aprīli ir silts un mēreni mitrs, šie svarīgie medusaugi medos. Ja ne, tad atpūtīsies un uzkrātos spēkus izšaus nākamajos gados.
Šogad bija tikai pavasara medus, atlikušajā vasaras daļā bites nelielo ienesumu un neneizlietotās ziemas barības rezerves pilnībā noēda un augustā jau bija jāsāk piebarot. Kopumā šogad izbaroju ap 350 kg cukura – labi, ka šogad cenas nelido virs eiro kilogramā. Redzēs kāda būs ziema, ka tik pavasarī nevajadzēs vēl. Bet savā ziņā atvieglojoši, ka šovasar nevajadzēja ļoti noslogot medus sviešanas konveijeru – vēl ir atlikumi no pagājušā gada rekordražas. Medus nebojājas – sausumā tas var stāvēt 1000 gadus nezaudējot kvalitāti. Sausums, jeb mitruma procents medū tagad, kad ir iegādāts mitruma nosūcējs lielas problēmas nesagādā, tomēr šad tad gadās, ka kāda burciņa uzrūgst. Ja tāda nokļuvusi pie jums – samainīšu bez maksas. Pagājušogad uzrūga diezgan daudz viršu medus, to ir daudz grūtāk žāvēt, tā karameliskā struktūra nelaiž ūdeni ārā, vajag vairāk laika. Bet šogad viršu medus nav, tā ka tie ir nākamo gadu kreņķi.
Nu jā – dabā tā ir iekārtots, ka savvaļas bites veido krājumus vairākiem gadiem. Un dabiskā izlase ir pasaudzējusi tās bites, kas varējušas vairākus gadus iztikt bez ienesuma. Vēsturē ir taču bijuši postoši vulkānu izvirdumi, kuru dēļ pelni aizklāj debesis un vasara vispār neiestājas. Ja biškopis medu atņem, tad sliktajos gados jāpiebaro, ko darīsi.
Ja nav medus, jāražo kas cits. Šī gada jaunums ir ziedputekšņi, kurus esmu savācis kādus 30 kg un bišu maize – mazāk, bet kādi 2-3 kilogrami pārdošanai būs.
Tiem, kas nav lietojuši, varu aizsūtīt rakstu kopijas no žurnāla „Biškopis”, kuros aprakstīts šo bišu ražojumu sastāvs, derīgās īpašības un lietošanas indikācijas. Bet tajos skaitļos un ķīmiskajos nosaukumos var apmaldīties – priekš manis pietiek, ja zinu, ka ziedputekšņi ir augu vīrišķās dzimumšūnas, tas rosina fantāzijas! (Visdaudzsološākā – paaugstinot potenci, kas diezgan loģiski, dzimumšūnas tak. Manā rīcībā nav pārliecinošu pierādījumu šai hipotēzei, ja kādam ir, padalaties!) Kā jau visām dzimumšūnām raksturīgi, tajā ir visaugstākās kvalitātes olbaltumvielas, minerālvielas un vitamīni. Savukārt bišu maize ir ar medu sajaukti un ieskābēti ziedutekšņi, kuri stropā var glabāties ilgi, bet ilgāk par gadu jau parasti nevajag – bites to izmanto peru pieniņa ražošanai, tādēļ aktīvas dēšanas periodos bišu maize iztērējas. Tāpat kā medu, arī bišu maizi bites gatavo nebaltai dienai – ja biškopis par savām bitēm rūpējas, tad tās vienmēr ir par daudz, to var ievākt un patērēt kā vērtīgu cilvēku pārtikas bagātinātāju. Uztraukties par to, vai bitēm pietiks orbaltuma, nevajag arī tāpēc, ka bites nes putekšņus jau ar pirmajiem izlidojumiem aprīlī un pat martā, kad sākas aktīva dēšana.
Ziedputekšņu un bišu maizes ražošana prasa ieguldījumus – katru gadu kaut kas jāpērk. Dabūju pirkt dehidratoru, nelielu, ar 6 atviknītēm, lielie ir kā ledusskapji, tas profesionāļiem. Bet tas der arī citām vajadzībām – šogad, piemērām, taisīju cidoniju sukādes. Var arī atsildīt medu, ja kādam nepatīk krisatlizētais, es to nedaru, kristalizētu medu vieglāk smērēt uz maizes. Var jau ziedputekņus un bišu maizi arī nekaltēt – daži saka, ka tā saglabājas vairāk bioloģiski aktīvo savienojumu. Bet tad vajag saldētavu, citādi sapelēs – tas nākmgada plānos. Vēl dabūju pirkt arī ziedputekšņu tīrītāju – asprātīgu ierīci, kuru pievieno putekļsūcējam un kas aizpūš visus piemaisījumus, kas vieglāki par putekšņiem.
Man bites ir gan pamatnovietnē Mellužos, gan pie znotiem Ikšķilē un Raganā, attiecīgi arī medus. Augustā vedu bites uz Ģipku – uz viršiem. Par to, no kuras novietnes medus nācis, liecina uzlīme uz vāciņa, bet uz burciņām visur tikai brenda nosaukums – Mellužu medus. Pavasara (līdz Jāņiem vāktais) medus ir ar zilām etiķetēm, liepu (jūlijā) – ar zaļām, vēlo ziedu (augustā) – ar oranžām, visas vasaras (kas krāts visu vasaru peru telpās, lejā) – gaišpelēkām un viršu – ar violetām. Vēl viena medus šķirne ir viršu medus, kas ienests Mellužu un Ikšķiles saimju peru telpās un kuru spiežam kopā ar bišu maizi, kas ir blakus šūnās. Sanāk produkts, kas jāēd ar karoti no burciņas, nevis liekot uz maizes vai siera kā „normālais” medus.
Tajos dažos gados (kopš 2019.), kurus turu bites, ir izveidojies cilvēku loks, kas medu ņem no manis (tas ir jāņem no biškopja, nevis no lielveikala – tā veidojas normāla komunikācija un atbildība par savu produktu). Bet interesanti, ka daži dod priekšroku vēlo ziedu medum (tas laikam galvenokārt no Kanādas zeltslotiņām), citi ņem tikai pavasara medu, kas mēdz būt atšķirīgs dažādās novietnēs, piemērām, Raganā galvenais ienesums no ābelēm, bumbierēm, ķiršiem, plūmēm, avenēm un pienenēm. Bet ir tādi, ieskaitot mani, kam vislabāk garšo liepu, sevišķi no Mellužu liepām – gaiši zaļdzeltens, ar stipru piparmētru piegaršu un smaržu. Liepu medus vērtīgumu nosaka arī tas, ka šie medusaugi medo reti – man sanāk, ka reizi piecos gados 2019. un 2024. Bija pagājušo gadu, nez kad būs nākamreiz?
Šogad biškopības biedrība piedāvāja bezmaksas analīzes uz pesticīdiem, tās taisīja Vācijā. Man visās trijās novietnēs rezultāts bija negatīvs. Vēl, intereses pēc, uztaisīju maksas analīzi BIOR laboratorijā Mellužu medum (nebija lēti, kādi 130 eiro, ja atmiņa neviļ). Re kādi rezultāti:
Brīvais skābums IHC 4.1:2009 20,4 ± 2,1 mekv/kg
Diastāzes skaitlis IHC 6.2:2009 41,8 ± 6,3 Gotes vienības
Elektrovadītspēja IHC 2:2009* 0,77 ± 0,03 mS/cm
Mitrums IHC 1:2009 15,4 ± 0,4 %
pH IHC 4.1:2009 4,17 ± 0,08
Ūdenī nešķīstošās vielas IHC 8:2009* 0,004 ± 0,0001 g/100 g
Cukuri (hromatogrāfijas metode)
– fruktoze §64 LFGB L 40.00-7 40 ± 6 %
– glikoze 30 ± 4 %
– saharoze < 1 %
Hidroksimetilfurfurols (HMF) BIOR-T-012-184-2016 1,4 ± 0,2 mg/kg
Tas arī īsumā viss. Šogad (pēc kādas nedēļas) vēl jāveic pēdējā saimju apstrāde ar skābeņskābi – lai bezperu apstākļos tā tiek klāt visām ļaunajām varrām, nokillē tās un pavasaris var atnākt no ērcēm brīvās saimēs.
Ja esmu kaut kā ieinteresējis ar kādu no produktiem, rakstiet viestursrudz@gmail.com vai zvaniet 29480772 (man) vai 28331980 (Inese) – vienosimies par maksām un piegādi! Priecīgu ceļu uz Ziemassvētkiem!