Laiks starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Pāri brāzās mazbērnu orda, bet īsti to neizbaudīju, jo garākas brīvdienas nereti izmantoju slimošanai. Tagad, šķiet esmu atkal iztīrījies (tā es uztveru visādas „saaukstēšanās” slimības), vēl nedēļa un varēs atgriezties „pie virpas”.
Mēnesis pirms Ziemassvētkiem bija ne tikai intensīvs, bet arī kaut kādas sēklas iesējošs. Bez rutīnas konsultatīvā darba, četru lekciju cikls ceturtdienu vakaros tepat, manā Mellužu praksē, biju uzaicināts arī uz lekcijām Klintaines pagastā un Liepājā. Tās nebija rutīna, jo piedalījās arī daudzi līdz tam nesatikti cilvēki, kas jaunos veidos savienoja dzirdēto ar savām pieredzēm un reaģēja neparasti. Iesēja manī jaunus jautājumus.
Lekcijās dzirdēju atgādinājumu – kad tad beidzot būs Viestura vadīta terapeitiska grupa, sen nav bijusi! Nu jā, taisnība. Man ir aizdomas, ka mani terapeita un domātāja talanti visvairāk uzdzirkstī tieši grupās. Bet tam ir arī saikne ar Debesīm, grupās caur mani plūst tāda strāva, kas profāno savieno ar sakrālo. Pēc tādiem darbiem nereti esmu juties izlietots un tukšs. Taču man ir aizdomas, ka tas tāpēc, ka manam grupu darba veidam esmu vēl bijis par jaunu. Es nejokoju – ir kaut kādas apziņas sfēras, kurās cilvēki, kas jaunāki par septiņdesmit, apdedzinās, ja ne sadeg. Arī pieminētajās lekcijās, kurās bija arī daži psihodramatiski elementi, dažiem dalībniekiem nebija viegli, bet es ticu, ka svētīgi. Ar vārdu sakot, esmu nonācis pie domas, ka līdzšinējā pieredze ir darījusi mani rūdītāku un esmu gatavs turpināt.
Pie konkrētības – no 26. Februāra līdz 1. martam manā praksē Mellužos notiks psihotearpeitiska grupa. Tēma – „Pāreju nepāriešana un pāriešana”. Kaut kādā ziņā tā turpinās pieminētajos lekciju ciklos iesākto – es piedāvāšu visādus vingrinājumus un provokācijas, lai dalībniekiem palīdzētu noformēt savu attieksmi pret Dzimšanu, Nāvi un sieviešu ķermeņiem, kuri taču sevī nes šīs abas Pārejas un to, kā tas ietekmē dalībnieku ģimenes. Protams, satiksimies arī ar senajiem konceptiem – Dzemdi, Dievieti, nepareizām nāvēm, vīriešu civilizāciju, pareizu teritoriju sadali utt.
Te es vairāk par terminiem, bez kuriem nevarēs, taču jāuzsver, ka terapijas grupās, atšķirībā no lekcijām un apmācībām, nekas nenorit pēc iepriekšuzrakstīta plāna – tur ir dievišķs, spontanitātes diktēts plāns, kas atklāsies notikuma gaitā. Tas var radīt zināmu nedrošību, izdarot izvēli – vai piedalīties? Drošāk būtu lielākā mērā stādīties priekšā – kas tur būs? Ko tas man sola un ar ko draud? Tomēr tāpēc jau tā ir terapija, nevis apmācība, lai tiktos ar tādu nenoteiktību. Uzaicinājums uz piedzīvojumiem, nevis garantētu drošību. Kas būs, tas būs – neviens to nezina, kas. Uz to arī uzaicinu!
Laika plāns šajā grupā ir šāds.
26.02.26.
18.00. – 19.30.
20.00. – 21.30.
27.02.26 un 28.02.26.
9.30. – 11.00.
Kafijas pauze
11.30. – 13.00.
Pusdienas
14.30. – 16.00.
Kafijas pauze
16.30. – 18.00.
01.03.26.
9.30. – 11.00.
Kafijas pauze
11.30. – 13.00.
Grupas dalībnieku skaits pagaidām nav noteikts, redzēsim, kā risināsies pieteikšanās. Tā, kā jau vienmēr būs process, kuru aicinu tā arī uztvert. Varat man uzdot jautājumus, šaubīties un pasūtīt personiskās tēmas pa e-pastu viestursrudz@gmail.com . Dalības maksa – 240 eiro, samaksāt var gan skaidrā naudā pirmajā dienā uz vietas, gan uz pārskaitījumu. Sūtiet pieteikumus, atsūtīšu rēķinu – bankas konts šeit – https://www.viestursrudzitis.lv/kontakti/
Komentāri
“Uzaicinājums uz piedzīvojumiem, nevis garantētu drošību” kā atbalss no Odisejas, kā atvērtība Cieņai cienīgumā un Brīvībai atbildīgumā, kā iespēja savstarpējai Līdzdalībai līdzdalīgumā, kā aicinājums savstarpējai klātbūtnībai paļāvībā Ceļam un Īstenībai un Dzīvei, kā…
Priekbijībā sāku krāmēt četru dienu mugursomu un līdzbraucēju sagatavošanu:-)