Starp To pasauli un Šo pasauli

Vasara cauri, līdz ar to arī aktīvā biškopības un citu darbu sezona, kad vairāk jādomā un jādara  „uz āru”. Gaidāmie tumšie un aukstie mēneši ne tikai mani, arī daudzus citus motivē sākt vairāk dzīvot „uz iekšu” – nodarboties ar sevi, pārdomāt, reflektēt, piestrādāt pie attiecībām, rakstīt galu galā. Nāk atmiņā iepriekšējā pavasara lekciju cikls par telpu starp vīru un sievu – toreiz sanāca  dziļas lietas aizskart, vēl tagad man nāk atsauksmes par notikušo un pārdzīvoto tolaik un pēc tam. Tagad funktierēju – kā varētu turpināt?

Pirmais jautājums bija – vai atkal lekciju, jeb tomēr terapeitiskas grupas formāts, kādu esmu piedāvājis arī agrāk. Nosvēros par labu lekcijām kā daudzpusējēm sarunām, grupa, kam būtu jāilgst no ceturtdienas vakara līdz svētdienas pusdienlaikam būs vēlāk, jaunajā gadā. Par lekcijām izmaiņa tāda, ka tās būs nevis reizi mēnesī, bet reizi nedēļā, ceturtdienu vakaros, skaitā tāpat četras un tāpat no 18.00. līdz 21.00. ar pārtraukumu, cik nu ilgs tas būs nepieciešams.

Otrais jautājums – vai turpināt par telpu starp vīru un sievu? No vienas puses svarīgi, sevišķi ja atnāks ne tikai tie cilvēki, kas nāca pavasarī. Šajā telpā notiekošais stāsta gan par pāra dzimtas koku, gan visas cilvēces pagātni. Tajā ir noslēpusies arī nākotne, tikai tā ir jāatrod, un tas ir aizraujoši un interesanti. Lekcijas tādus meklējumus tikai ierosina, tās nedod gatavas atbildes, tāpat kā jebkura terapija. Nolēmu  tēmu turpināt, to padziļinot un ciklu nosaukt – „Starp To pasauli un Šo pasauli”. Ienāca prātā izrādes nosaukums JRT – „Ziedonis un Visums”, neesmu to redzējis un nezinu, vai tur ir par šo manu asociāciju. Bet mana asociācija ir par  Ziedoņa tekstu no „Poēmas par pienu”:

Māt, es pa pēdām viņai aizgāju.

 

Tik dziļi zemē nebiju vēl bijis.

 

Man viņa zemi  parādīja dziļāk

 

Par kapu un par kartupeļu bedri.

 

Es biju tur, kur tumsā bērni guļ.

Tā ir arī tēma par dzīvību un nāvi. Un kas ir ļoti prakstiski daudziem cilvēkiem – tā ir tēma par atkarību. Nevis primitīvā veidā – dzert vai nedzert. Eksistenciālā – attīstīties vai dzimt atpakaļ. Tā ir tēma par fundamentālākajiem likumiem Visumā, kuriem ir pakārtots viss pārējais.

Un visbeidzot jautājums – kad? Izlēmu, ka piemērots būtu gada tumšākais laiks pirms Ziemassvētku svētkiem un skriešanām – 20., 27. novembris , 4. nn 11. decembris. Kā jau teikts – no 18.00. līdz 21.00., Mellužos, Kanālu ielā 10.

Kā man šķita no iepriekšējā cikla pieredzes, ja kopā atnāk sieva un vīrs, tad viņi dabū bagātīgu materiālu, lai pārrunātu un tuvinātos sapratnei par savu attiecību dziļākajiem slāņiem.  Tādēļ maksa par vienu lekciju pārim – 50 eiro, bet indivīdam – 30 eiro. Maksāt var gan uz vietas skaidrā naudā gan ar pārskaitījumu, konta numurs šeit – https://www.viestursrudzitis.lv/kontakti/  Vietu skaitu ierobežo manas darba telpas kvadrātmetri – tur saiet kādi 25 – 28 cilvēki. Pieteikumus uz lekcijām sūtiet man tikai uz e-pastu viestursrudz@gmail.com  (varbūt man būs jums jāatbild un tad visu šo vajag vienā vietā), norādiet, vai maksāsiet skaidrā vai uz pārskaitījumu. Var nākt ne uz visām lekcijām un maksāt par katru atsevišķi. Bet to nerekomendēju, jo veidosies vienota dramaturģija, kas plūdīs cauri visām četrām.

Tagad, kad šis uzaicinājums ir izdarīts, turpinās koncentrēties domas. Procesu ietekmēs pieteikumi no jau pazīstamiem un vēl neiepazītiem cilvēkiem. Laika vēl gana, bet labāk tomēr pasteigties – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ!