Skatīt komentārus

Turpinu domāt par to, kas ar profesoru Tumanu notika divus gadus atpakaļ un kam tikai tagad, pateicoties Vijai Beinertei un Elitai Veidemanei, ir tikusi pievērsta plašākas publikas uzmanība. Cik dzirdu, Harijs Tumans nav vienīgais mācībspēks, kas piedzīvojis līdzīga veida ideoloģisku diskrimināciju un tagad šī informācija krājas un gan jau mēs vēl dzirdēsim brīnumu lietas.

Šeit uz šo lietu vēlos paskatīties no Latvijas Kultūras akadēmijas rektores profesores Rūtas Muktupāvelas atbildētā Elitai Veidemanei puses. Citēju viņas viedokli, kas publicēts https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/338528-vai-kulturas-akademijas-feministes-dejos-kailas?utm_source=nra.lv&utm_medium=site&utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect&fbclid=IwAR3rICXmza5hBZymCU68NSZT-v6ge-4JB8HQDGIZuJgxgCPmOhXmM289hJk : „Viespasniedzējus augstākās izglītības institūcijas izvēlas atbilstoši studiju satura, kvalitātes un citiem nosacījumiem. Latvijas Kultūras akadēmijā regulāri tiek pārskatītas docētāju un viesdocētāju slodzes, un katrs mācību gads nes izmaiņas.

Precizitātei jāatzīmē, ka Tumana kungs netika atlaists, jo LKA viņš strādāja kā viesdocētājs uz autoratlīdzības līguma pamata. Pēdējais līgums beidzās 2018. gada 27. decembrī, un nākamajā akadēmiskajā gadā viņa docētais kurss vairs netika paredzēts un attiecīgi jauns līgums netika noslēgts. Vērtējot līgumu atjaunošanu, neapšaubāmi tiek vērtēts arī studentu viedoklis – tā ir normāla prakse jebkurā augstskolā. Vērtējumos attiecībā uz Tumana kunga vadītajām nodarbībām regulāri tika izteikta neapmierinātība (kas konstatēta iekšējās kvalitātes kontroles nolūkā veiktajos studentu apmierinātības pētījumos) ar Tumana kunga komunikāciju nodarbībās. Studējošie vairākkārt uzsvēruši, ka šī komunikācija ietvēra studentus aizskarošus un pazemojošus komentārus, divdomīgu humoru, kas nav savienojams ar akadēmisko ētiku studējošo un docētāju attiecībās.

Pēdējo gadu laikā šāda kritika kļuva sistemātiska, tātad nav runa par atsevišķiem gadījumiem, ko varētu interpretēt kā nejaušību. Konkrētajā gadījumā studentu viedoklis bija viens no apsvērumiem kursa neatjaunošanai. Tumana kunga sociālajos tīklos paustais attiecībā uz pirms diviem gadiem noritējušiem notikumiem ir vienpusējs viedoklis, kuru Latvijas Kultūras akadēmija nevar komentēt. Katram ir tiesības uz savu pārliecību un uzskatiem.”

 

Tātad, pieņemsim, ka ir, teiksim, dažas studentes, kuras aizskārusi profesora komunikācija vai – lekciju lasīšanas stils. Vai nebūtu dabiski, ja viņas atklāti, kādas lekcijas laikā pieceltos kājās un visu priekšā savas pretenzijas paustu? Pieņemsim, ka lektors viņas viņas rupji atraidītu, pazemotu un turpinātu lasīt tā, kā iesācis. Ja tā būtu, tad studentēm būtu pamats griezties pie rektores ar sūdzību, kura nebūtu anonīma. Un ja šī lieta tiktu atklāti izskatīta, profesors Tumans paliktu paštaisnās pozīcijās, es noteikti atbalstītu rektores vēlmi meklēt veidu, kā vienkāršāk no viņa atbrīvoties.

Pazīstot Hariju Tumanu, nevaru iedomāties, ka viņš neņemtu vērā atklātus iebildumus par kaut ko, ko viņš dara. Ja studentes protestētu atklātā sarunā, ar gandrīz 100% garantiju varu apgalvot, ka 1) viņš paskaidrotu savos izteikumos domāto būtību; 2) izteiktu nožēlu, ka ir pārprasts; 3) neatzītu viņam tagad bieži šūtās birkas seksismā, necieņā pret sievietēm un vulgaritātē; 4) paskaidrotu savu attieksmi pret feminismu; 5) atvainotos studentēm par radušos pārpratumu; 6) apsolītos turpmākajās lekcijās būt uzmanīgāks pret atsevišķu cilvēku iespējamu jūtīgumu uz viņa izteiksmes veidu.

Bet šādi tas nav noticis. Pieņemams būtu viedoklis, ka tādēļ, ka studentes nav bijušas pietiekoši drosmīgas. Ok, bet tad viņas būtu varējušas doties pie rektores, kura varētu uzņemties konflikta risinājumu, uzaicinātu gan profesoru gan neapmierinātās meitenes un palīdzēt visu izrunāt un noregulēt saskaņā ar augstākminētajiem punktiem.

Bet arī šādi tas nav noticis. Ja ticam Muktupāvelas kundzes teiktajam – informācija par iebildumiem pret profesora Tumana darbu atklājusies anonīmās, visiem studentiem izplatītās anketās. Vai nebūtu dabiski, ka saņemot šādu informāciju, rektore uzaicinātu kritizēto mācībspēku pie sevis, iepazīstinātu ar anketu oriģināliem un kopējo +/- skaitu citās anketās pret viņa lekcijām, un palūgtu uzlabot savu darbu. Vai, teiksim, organizētu lekciju ierakstīšanu un dažas no tām noklausītos, lai pārliecinātos par anonīmo iebildumu patiesīgumu vai nepatiesīgumu.

Bet arī tā tas nav noticis. Vai būtu par daudz gribēts, lai kultūras augstskolā šādi jautājumi kulturāli tiktu risināti? Ja netiek, tad ir divas iespējas – rektores neiedomājama nekulturālība un nekoleģialitāte vai arī atšķirīgi iemesli no tiem, kas minēti Muktupāvelas kundzes atbildē.

Viens tāds iemesls varētu būt rektores personiskie plāni kaut ko mainīt piedāvātajos kursos ar skaidri definētu mērķi – uz ko tiecamies. Neko par tādiem neesmu dzirdējis, kā arī par to, kādēļ šādos iespējamajos plānos vairs neietilpst antīkā vēsture. Bet es kā cilvēks, kas no šīs augstskolas stāv patālu, varētu nebūt par to informēts. Taču kas šādā gadījumā varētu būt traucējis rektori savlaicīgi izdiskutēt šos plānus kādā koleģiālā pasniedzēju vidē, caur kuru tad arī Harijs Tumans varētu būt savlaicīgi ticis informēts, gan arī guvis iespēju izteikties par šiem plāniem. Tā kā tā visa nav bijis, tad, visticamāk, šādu rektores plānu arī nav bijis, ja vien neturpinām uzturēt versiju par viņas šaušalīgo nekulturālību un nekoleģialitāti. Ja tāda eksistētu, tad tas izskaidrotu, kādēļ ar savlaicīgi veidotiem plāniem korekti netiek iepazīstināti pasniedzēji, uz kuriem tie attiecas.

Vēl viens iemesls varētu būt plāni, kas top nevis LKA, bet kādā no ministrijām – šīs iestādes mēdz izcelties ar īpašu augstprātību pret pakļautības iestādēm. Varētu būt, ka šādi radītie plāni tikuši paziņoti tikai pāris nedēļas pirms mācību gada sākuma. Bet arī tad būtu bijis dabiski gaidīt, ka rektore šo viņai negaidīto situāciju personiski izrunātu ar profesoru, atvainotos vainīgo vārdā un pateiktos par ieguldīto darbu viņas vadītajā augstskolā. Vispār lieliski būtu, ja atlaistajam tiktu izmaksāta kaut simboliska prēmija vai atkāpšanās nauda.

Bet arī tas nav noticis. Visbeidzot – nonākam pie versijas, ka rīkojums par izmaiņām studiju programmā nav radies ne LKA, ne ministrijā, bet kādā noslēpumainā neoficiālā ar milzu varu apveltītā institūcijā, kas spēj izdarīt spiedienu uz rektori, bet uz kuru atsaukties tā nedrīkst. Šāda versija ir ļoti ticama tādēļ, ka visās pasaules universitātēs tiek veicinātas 1) kreisās idejas; 2) studentu kontrole pār pasniedzējiem, kas parasti izpaužas personiskos nonicinošos uzbrukumos konservatīvi domājošiem; 3) pakāpeniska atteikšanās no tādu avotu pētīšanas (un atsaukšanās uz tiem), kas vecāki par pieciem gadiem. Antīkā vēsture, māksla un pat filozofija ir pirmās kandidātes izslēgšanai no mācību programmām. Jeb – parādās “pētnieki”, kas antīko vēsturi redz kā baltās rases kundzības un melno pazemošanas vēsturi. Vai arī sieviešu apspiešanas vēsturi. Tādi gan netiek “samazināti”. Bet neiedomājami, ka Tumana kungs tādā mērā spētu atteikties no sava redzējuma un tā pazemotu sevi, ka stātos šādu “pētnieku” rindās.

Ja šī ticamā versija būtu tā īstā, arī tad situācija varētu būt bijusi risināta citādi. Rektore personiskā sarunā būtu varējusi teikt – “no manis neatkarīgu iemeslu dēļ, par ko man ļoti žēl…” Šādi būtu saglābta gan savstarpējā cieņa, gan izkliedētas aizdomas par Muktupāvelas kundzes neticamo nekoleģialitāti un nekulturālību.

Bet arī tas nav noticis. Toties notika tā – profesors septembrī ierodas uz darbu saskaņā ar viņam atsūtītajiem darba plāniem un saprot, ka darba viņam nav. Neviens neko, kamēr viņš satiek katedras vadītāju, kurš ļodzīdamies sāk ko skaidrot. Drīz parādās pati Muktupāvela, visu īsi un kodolīgi rezumē. Pienāk arī rektores vietniece. Profesors visiem jautā – kādēļ ar mani nerunājāt? Atbilde izpaliek. Aizvainota neizpratne rektores sejā – es te viņam ziedoju savas dārgās sekundes, ko viņam vēl vajag?

Vai šādi pazemojumi veidojas nejauši? LKA ir simtiem profesoru, vienu no kuriem cilvēcīgas kļūdas dēļ ir aizmirsies informēt, pabrīdināt, atvainoties, nomierināt??? Vai ir iespējamas citas atbildes uz jautājumu – kāpēc?, kā vien – tas ir apzināti režisēts pazemojums. Te nav nekādu pārpratumu, tieši tās ir bijis domāts un izpildīts.

Tagad atgriezīsimies pie dažām neapmierinātajām studentēm, kuras varbūt bija, bet varbūt nemaz nebija. Bet ja bija, tad viņu ir izteikts mazākums. Tajā pat laikā – ir diezgan ticami, ja studentiem caurspīdīgā procedūrā būtu jāizlemj, vai Hariju Tumanu atlaist vai nē, izteikts vairākums teiktu – gribam lai viņš turpina! Un ja nē, tad gribētu redzēt pierādījumus, ka vairums profesoru Tumanu neizvēlas! Kas tā par dīvainu demokrātiju – studenti drīkst atlaist pasniedzējus no darba, bet tikai daži. Ne visi. Pēc kādiem kritērijiem šie daži tiek izvēlēti? Tie, kas dodas lāpu gājienos 11. novembrī? Tie, kam nozīmīga ir piedalīšanās Lielajā talkā? Tie, kas jau paguvuši nodibināt ģimeni un kam jau ir bērni? Atstāsim šos jautājumus neatbildētus.

Latvijas Kultūras akadēmija tiek uzturēta no valsts budžeta, tātad arī par manu naudu. Kādā veidā augstskolas vadība veido dialogu ar sabiedrību un kas liecina, ka tās vairākums atbalsta pasniedzēju pieņemšanu darbā pēc ideoloģiskiem, nevis profesionāliem kritērijiem?  Kādā veidā sabiedrība tiek pārliecināta, ka augstskola tiek vadīta pēc augstākajiem labas pārvaldības likumiem? Vai pēc šādiem gadījumiem kā ar profesoru Tumanu pārliecība, ka minētais notiek, nav sagruvusi sīkās  drumslās?

Vēl šis tas jāsaka par publisku, bieži vien anonīmu, ne ar ko nepierādītu personisku apvainojumu gāšanos pār Hariju Tumanu – tiesa gan, krietni plānākā slānī nekā atbalsta vēstules viņam. Tas taču ir absurds – publiskā paraugtiesā ārpus tiesai raksturīgā likumu ietvara tiesāt profesoru! Kādā veidā šādi varēttu nonākt pie ticama un taisnīga rezultāta? Ja publiskajā telpā vairākums nobalsotu (kā tas iespējams?), ka viņš ir slikts, tad ko – rektorei būtu pilnīga taisnība, šādā veidā risinot problēmu, visticamāk, izdomātu?

Tieši šis aspekts man šķiet vissvarīgākais un bīstamākais – ja šādi var izrīkoties ar Hariju Tumanu, tad tas ir brīdinājums visiem augstskolu pasniedzējiem un arī skolu  skolotājiem. Neizbēgami, tas palielinās pašcenzūru un iznīcinās akadēmisko brīvību un pat akadēmisko diskusiju. Šādā veidā tiks piesmieti tie klasiskie ideāli, kas tuvi gan profesoram Tumanam gan man. Tādā veidā antīkā kultūra tiks aizliegta un būs mēģinājumi to pretstatīt “zinātnei”, kas šādi reformētu augstskolu vidē ražos pētījumus, kas derīgi tikai piecus gadus pēc to publicēšanas.

Un visbeidzot par rektori Muktupāvelu. Nevienā no manis izskatītajiem variantiem viņas rīcībai nav morāla attaisnojuma. Ja tiek pieļauts, ka šādi cilvēki ieņem augstus amatus izglītības iestādēs, tad tiek dota zaļā gaisma visatļautībai, morālam relatīvismam, nekoleģialitātei, intrigām, stučīšanai un bailēm. Vai tiešām gribam, lai šādā vidē aug mūsu bērni un mazbērni? Vai tādas vides radīšanai esam maksājuši nodokļus un centušies uzticēties šīs valsts varai?

Komentāri

vr

Kļūdījos – šis teksts nav pēdējā noslīpētāka versija, tādēļ tajā saglabājušās dažas faktoloģiskas neprecizitātes. Drīzumā tas tiks nomainīts. Atvainojos par šo kļūdu!

vr

Salabots

Ēriks

Piekrītu VR viedoklim. Notikušais ļoti atgādina mūsdienu hunveibinu darbības Rietumu universitātēs, kur studenti nosaka dienaskārtību un to, kādus viedokļus tie grib dzirdēt. Likumsakarīgi, ka zināmas tendences parādās arī Latvijā, bet, kā cilvēku, kam ir bērni kuri, cerams, studēs, mani šīs satrauc. Risināšu šo jautājumu saskaņā ar Džordana Pīterosna ieteikumu – proti, ja bērni izvēlas studēt sociālās zinātnes, tad ļoti rūpīgi jāskatās, kur tieši plānots studēt. Un, ja tā ir kārtējā vieta, kur par publisko naudu parazitē kultūrmarksisti un Crital Race Theory atbalstītāji, no tās jāizvairās kā no mēra.
Vispār situācija, kad universitāšu pilsētiņas no runas brīvības bastioniem ir pārvērtušās par patiesības ministrijām, ir baisa. Tas tikai lieku reizi apliecina, cik vērtīgas ir labas lietas tad, kad tās ir, un ka vērtības nekad nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamām.

vr

Ienāca prātā vēl viena iespēja šī konflikta izpratnē. Konflikta, kas nav tikai personisks starp diviem cilvēkiem, tur ir dziļāks, vērtību konflikts. Muktupāvela ir sociālā antropoloģe, kultūrantropoloģija ir tās paveids. Tā ir viltuszinātne (esmu daudz atmaskojis šīs sektas adeptus no RSU), kuras pārstāvji, ja vien viņiem ir kaut nedaudz smadzeņu, nevar nejust savu viendienīgumu un mazvērtīgumu attiecībā pret īstajām zinātnēm. Tas ir kaut kas līdzīgs freidiskajam sievišķajam konfliktam par skaudību uz peni. Tas var histēriski izlauzties uz vīrieti – īstas un gadsimtiem atzītas zinātnes pārstāvi, kuru vajag pazemot, lai sevi īslaicīgi uzbudinātu.

Ēriks

Vispār šis ir ārkārtīgi “sāpīgs” konflikts, kas liek staigāt pa bārdas naža asmeni – tik grūti ir nodalīt īstus upurus no pseidoupuriem. Pasaulē ir tik daudz vietu, kur patiešām ir nepieciešama iestāšanās par apspiestajiem un radikālas pārmaiņas. Vienlaikus nedaudz šķebina skatīties, kā tik daudz cīnītāju par “upuru tiesībām” ir saradies tieši Rietumu pasaulē, kur daudzas no šīm problēmām neeksistē vai vismaz nav tik nopietnas.
Piekrītu ekonomistam Nasimam Tālebam, kurš norāda, ka cilvēka uzskatu pareizību apliecina tas, vai viņš ir gatavs “riskēt ar savu ādu”, lai tos aizstāvētu. Tātad – ja esi gatavs aizstāvēt apspiestos, tumšādainos, seksuālās minoritātes utml, nedari to no universitātes katedras vai pie furšeta galda – dodies uz Āfriku un cel skolas, dodies uz Čečeniju un aizstāvi gejus utml. Tā tu iemantosi cieņu un apliecināsi, ka tavas vērtība sir īstas. Savukārt, darot to Rietumu lielpilsētās un saņemot NVO finansējumu , viegli būt varonim.

Ēriks

Varbūt neizdevās veiksmīgi paskaidrot, bet mans iepriekšējais komentārs bija ar domu, ka gan jau arī aizskartās studentes, anonīmi izskaot savu nostāju, “cīnījās” pret “diskrimināciju” vai ko līdzīgu.

Jāizmanto liberāļu taktika

1. Studentiem vajag rakstīt anonīmas vēstules par Muktupāveli un tādējādi tiks panākts, ka Muktupāvele tiek atlaista.
2. Studentiem jāraksta anonīmas vēstules par feministiskiem, homoseksuālisma ideoloģiju atbalstošiem un liberālfašistiskiem mācībspēkiem – viņi arī tiks atlaisti.

Ceru, ka Latvijā ir palikuši studenti, kuriem rūp konservatīvas un tradicionālas vērtības.

Brigita

Ļoti skarbs izklāsts. Piekrītot situācijas raksturojumam un vērtējumam, un Harija Tumana aizstāvībai, gribu tomēr norādīt, ka rektores Muktupāvelas kritikā cien. Viesturs Rudzītis ir pārāk ļāvies sašutumam. Izvēlētie apzīmējumi robežojas ar bļaustīšanos. Bet esmu cilvēks “no malas”. Tikai no tālienes nojaušu, kāds gars valda Kultūras akadēmijā. Un tas man liek nopūsties. Prof. Tumana lekcijas un uzstāšanās esmu dzirdējusi. Tās ir spilgtas un saturīgas. Nenoliedzami. Viņam derētu pilnveidot pareizrunas prasmi, bet tas ir runas tehnikas jautājums. Par saturu runājot – spožs prāts. Tādi ir jāvērtē, nevis jābadara par Čancel culture” upuriem.

Atcelt

Publicēts: 11.02.2021
Komentāru skaits: 8